2 thoughts on “Mana stalina stalins. Mēsli bez komentāriem”
Anonīms
Elita Veidemane kādreiz bija Atmodas simbols. Drosme viņai ir (vai vismaz bija). Tomēr pārdošanās Lemberga avīzei, kas liecina par zemu morāli, un latentais antisemītisms un citas tumsonības izpausmes viņas uzskatos lien ārā kā īlens no maisa. Trakākais ir tas, ka viņa nav kaut kāda margināle, bet viņas uzskati reprezentē pietiekoši ievērojamu iedzīvotāju daļu. Paradokss: Krieviski domājošie latvieši, tāda kā Veidemane un viņas sarunu partneris te twiterī, (ar to es domāju nevis valodu, bet gan saturu un nostājas, kas ir dominējošās Krievijā, un atšķiras no Eiropas), lai arī vārdos formāli uzstājas pret Krievijas ietekmi, tomēr faktiski cenšas padarīt mūs par putiniskās Krievijas provinci. Tas notiek it kā nemanot. Un ne bez panākumiem….
Tā patiesībā ir liela dilemma katram – par ko tu iestājies, kādas ir tās vērtības, uz kurām tu pamato savus uzskatus. Liela dilemma – ko tu atbalsti, ieņemot vienu vai otru pozīciju, biedrojoties ar viena vai otra viedokļa piekritējiem. Vai es, iestājoties par latvisku Latviju, stājos VL? Vai es, uzskatot, ka nepilsonības problēma ir jārisina nekavejoties un radikāli, piebiedrojos kremļādīm? Acīmredzot nē (vismaz man pašam par to nav šaubu). Jā, piekrītu, ka ir tikai likumsakarīgi, ka autoritāri viedokļi, diametrālās galējības saslēdzas neiecietībā pret brīvību, demokrātiju, cilvēku. Kā vieni, tā otri ir antisemīti. Kā vieni, tā otri ir stalinisti. Galējībās rullē idiotisms.
2 thoughts on “Mana stalina stalins. Mēsli bez komentāriem”
Elita Veidemane kādreiz bija Atmodas simbols. Drosme viņai ir (vai vismaz bija). Tomēr pārdošanās Lemberga avīzei, kas liecina par zemu morāli, un latentais antisemītisms un citas tumsonības izpausmes viņas uzskatos lien ārā kā īlens no maisa. Trakākais ir tas, ka viņa nav kaut kāda margināle, bet viņas uzskati reprezentē pietiekoši ievērojamu iedzīvotāju daļu. Paradokss: Krieviski domājošie latvieši, tāda kā Veidemane un viņas sarunu partneris te twiterī, (ar to es domāju nevis valodu, bet gan saturu un nostājas, kas ir dominējošās Krievijā, un atšķiras no Eiropas), lai arī vārdos formāli uzstājas pret Krievijas ietekmi, tomēr faktiski cenšas padarīt mūs par putiniskās Krievijas provinci. Tas notiek it kā nemanot. Un ne bez panākumiem….
Tā patiesībā ir liela dilemma katram – par ko tu iestājies, kādas ir tās vērtības, uz kurām tu pamato savus uzskatus. Liela dilemma – ko tu atbalsti, ieņemot vienu vai otru pozīciju, biedrojoties ar viena vai otra viedokļa piekritējiem. Vai es, iestājoties par latvisku Latviju, stājos VL? Vai es, uzskatot, ka nepilsonības problēma ir jārisina nekavejoties un radikāli, piebiedrojos kremļādīm? Acīmredzot nē (vismaz man pašam par to nav šaubu). Jā, piekrītu, ka ir tikai likumsakarīgi, ka autoritāri viedokļi, diametrālās galējības saslēdzas neiecietībā pret brīvību, demokrātiju, cilvēku. Kā vieni, tā otri ir antisemīti. Kā vieni, tā otri ir stalinisti. Galējībās rullē idiotisms.