Mobilitāte. Noturēt no emigrācijas ir dārgi

Ir jāmaina pati filozofija. Iespējams, ka modernās domāšanas un pārmaiņu aģentu dziļi archaiski domājošajai sabiedrībai “uzspiestais” Rail Baltica projekts uzdrošinās pabiklus prātus padomāt arī par modernu – EU sliežu platuma un ātruma standarta – dzelzceļa savienojumu tīkla paplašināšanu uz pārējiem reģioniem. 

Jā, tas ir dārgi, tā ir liela investīcija. Bet vienmēr ir jāsalīdzina ar pretējo – kas ir status quo: nekomfortabli, lēni, reti, neprestiži (nepieņemams piedāvājums), sarūk interese un kustība, pieaug reģionu izolētība, mazinās ekonomiskās iespējas gan biznesam, gan darba ņēmējiem, sarūk tas, ko pārdalīt, krīt dzīves līmenis un kvalitāte, konkurētspējīgi iedzīvotāji pamet reģionu, dzīves kvalitāte krīt pikējošā ātrumā. 

Mobilitāte nepieļauj izolētību un līdz ar to ir ļoti efektīvs līdzeklis reģionu slimību ārstēšanai. Pašlaik vienīgā vieta, kur efektīvā mobilitāte ir nodrošināta ir Rīgas lidosta. Tas ir super svarīgi Latvijas saiknei ar ārpasauli. Bet mēs visi labi saprotam, kas ir šīs monētas otra puse. Jo archaiskāka ir dzīve iekšpusē, jo efektīvāk nostrādā efektīvi noregulētā ar ārpusi savienojošā mobilitāte. Archaiskā sabiedriskā transporta sistēma pārvērš starptautisko lidostu par putekļsūcēju. Jo nesavienojamāka ar globalizācijas prasībām ir dzīve un domāšana iekspusē, jo populārāks ir ‘exit’.

Tāpēc kā gaiss ir nepieciešama iekšējā mobilitāte, infrastruktūras pārbūve un moderni risinājumi sabiedriskajam transportam. Ir dārgi. Uzturēt valsti ir dārgi, nodrošināt konkurētspējīgu izvēli globalizācijas apstākļos ir dārgi. Noturēt cilvēkus no bēgšanas no archaiskās izolētības ir praktiski neiespējami. Noturēt cilvēkus no emigrācijas ir iespējams, bet tas ir dārgi.