fbpx
Search
Close this search box.

Iekšlietu ministrs par pretvalstiskiem internetiem

“Internetā bieži vien notiek tāds haoss un anarhija, ka katram liekas, ka viņš var rakstīt, ko viņš grib, vienam otru apvainot vai gandrīz kaut kādus pretvalstiskus izteicienus teikt.” (Latvijas Radio Krustpunktā 2019. gada 27. februārī)

Biju aizmirsis par Latvijai raksturīgajiem viedokļiem uz demokrātiju un brīvībām, konkrēti vārda brīvību. Bet ok, raksturīgs un plaši pārstāvēts – tas jau pats par sevi ir tā teikt “dzīves fakts”, ar kuru ir jāsadzīvo un kuru izlabot var tikai izglītošana, labāka informēšana, labāko prakšu ieviešana. Nu nedara to Latvijā, nav pieņemts. Ir pieņemts sūdzēties un sapņot. Tā vienmēr bijis, vienmēr būs.

Drūmi, ja reakcionārās domāšanas un mazizglītotības paraugu demonstrē Latvijas valdības pārstāvji. Tā par vārda brīvību izsakās Sandis Ģirģens, Latvijas iekšlietu ministrs, dāvaniņa sabiedrībai no KPV. 
Par manis minēto “dzīves faktu”, starp citu, lieliski liecina raidījuma vadītājas reakcija. Māra Jansone apātiski nemirkšķināja ne aci uz ministra “valstiskajiem” izteicieniem. Jā, viņa nolasīja klausītāja jautājumu par to, ka policija neprotot izmeklēt naidīga satura publicēšanu internetā. Jautājums bija par to, ka policija to dara negribīgi un nemākulīgi un ka tikai divi gadījumi nonāca līdz tiesai. Skaidrs, ka naids ir jāapkaro kā off-, tā online. Noziegumi ir jāsoda un preventīvi ar naidu ir jācīnās ar tām pašām metodēm, kā ar tumsonību, jo naids ir tumsonība, – izglītojot, informējot, izvedot no tās mūžīgās apātijas, tā pusmiega, kurā Latvijas sabiedrība atrodas. Izglītojot un informējot un izvedot no mūžīgā pusmiega arī policiju. Bet ministrs savu atbildi pavērsa uz pavisam citu pusi – ministraprāt, vainīgi ir cilvēki, kas iedomājas, ka viņiem ir tiesības rakstīt visu, ko viņi vēlas, – vainīga ir vārda brīvība. Māra Jansone to nepamanīja, neiedegās neviena sarkanā lampiņa, neiezvanījās neviens trauksmes zvaniņš. Pusmiegā ne.

Vienkāršam cilvēkam reakcionārā domāšana parasti ir viņa mazinformētības, jeb dulluma, produkts. Liels cilvēks, ministrs, piemēram, var būt vēl pie tam arī liels viltībnieks. (Aivis Ronis? konsultē ministru? par iespējamu sadarbību? ar FIB? – skaidrs, ka Sandis Ģirģens ir nosmērējies, bet tā kāvās ēterā un tā žonglēja ar to FIBu, lai tikai aizbāztu jautājošā muti. Aivis Ronis – lielais naudas uber-mazgātavas ABLV fans un mazgātāju padomnieks? Sadarbībai ar FIB? Nopietni?). Laikam, jāgaida jauni numuri. Kopā ar valstisko Roni valstiski cīnīsimies ar pretvalstiskiem internetiem un izteicieniem.

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *