Lasu ziņās: veselības ministrs Juris Bārzdiņš domā, ka ar profilaksi panāks lielāku vidējo mūža ilgumu. Profilakse, tas, protams, ir labi. Bet kur lai ņem motivāciju, ja nekas (vēl) nekaiš un konkrētu sūdzību nav? Laiks, nauda, neērtības. Un pati par sevi profilakse jau veselību neuzlabo. Jā, nozīme liela, lieta laba, bet vai paildzina mūžu? Tā ka jābūt ļoti, ļoti, ļoti apzinīgam, lai pašam, brīvprātīgi… Neticu.
Skaidrs, ka mūža ilgums lielāks ir tajās valstīs, kur ir augstāka dzīves kvalitāte. Līdz ar to tieši dzīves kvalitāte, komforts ir teicams motivētājs rūpēties par savu veselību. Lai baudītu dzīvi ilgāk! Ja Ziemeļvalstīs vidējais mūža ilgums ir 80 gadi, tad Latvijā ir par 10 gadiem īsāk. Komforts, stabilitāte dzīvē, valsts kā dzīves kvalitātes garants – un te es domāju par sakārtoto vidi, sabiedrības organizāciju un drošību, nevis par pabalstiem – ir tas, kas motivē indivīdus ne tikai rūpēties par savu veselību, bet arī radīt bērnus. Visās Ziemeļvalstīs dabiskā pieauguma radītāji ir virs 0, iedzīvotāju skaits pieaug: no 0,08 % (no valsts iedzīvotāju skaita) Somijā līdz pat 0,70 % Islandē. Šis radītājs Latvijā ir -0,60 %.
Tā ka nē, es neticu, ka šādu te starpību varēs paveikt ar profilaksi vien. Pat kopā ar papildu gultām slimnīcās nē. Kaut gan profilakse un gultas, ārsti ar medicīnisko personālu, labas zāles un moderns slimnīcu un ārstu prakšu aprīkojums ir ļoti svarīgi un absolūti nepieciešami. Bet vairāk bērnu tas neradīs.
Kas radīs? Veselīgi cilvēki, kam patīk dzīvot, kas mīl un grib veidot ģimenes – ne valstij, ne nākotnei, ne vēl kaut kādām abstraktām idejām – sev. Tādiem cilvēkiem ir vajadzīgs sports. Ne profesionālais sports, ne tv sports, ne showbiz, ne kolektīvā alus dzeršana un ne karogu vicināšana un ne pusaudžu bļaušana ielās naktī. Vārdu sakot, ne Dinamo.
Sports – outdoors, vingrojumi, skriešana, Nordic walking, jeb nūjošana, velosipēds, slēpes, nu, kam patīk, protams, arī spēļu sporta veidi (tikai ne svaru celšana) – tā ir gan profilakse, gan veselības stiprināšana, gan lielāks komforts dzīvē, gan veselīgāka psiche un līdz ar to vairāk spēku un enerģijas, optimisms un labākas attiecības ar apkārtējiem.
Motivācija regulāri – katru dienu – nūjot vai skriet ir kolosāla. Bez tā, ko jau minēju, vēl ir reālās un efektīvās liekā svara nomešanas iespēja. Es zaudēju 20 kg tauku pusotra gada laikā, sākot katru dienu staigāt, vēlāk nūjot un tad skriet.
Personīgā pieredze
Liekā svara nomešana, tā nav tikai tievēšana, kas man kā tāda nebija ne motivācija, ne mērķis. Es gribēju ar katru pastaigu atkārtot to „restartēšanas” sajūtu, kad atbrīvojies no dienas stresa un esi pietiekami fiziski noguris, lai ātri aizmigtu. Vēl, kad es sāku staigāt pa pāris stundām katru dienu ilgākas distances, es gribēju pārbaudīt savus spēkus. Ar šo pašu motivāciju es sāku skriet, ko joprojām daru – tagad, biežo sniega puteņu laikā, uz treadmill telpā.
Es sāku zaudēt svaru pēc trīs četru mēnešu regulāru pastaigu. Tas man patika un lielākam efektam es sāku sevi ierobežot ēšanā vakaros. Tas, protams, paātrināja tievēšanu, kas, kā jau teicu, man nebija mērķis, bet tā sev līdzās atnesa patīkamu vieglumu, mazāku svīšanu un – pilnīgi nepārvērtējami un ļoti lēni – tievāku vēderu un labāku sajūtu mugurā un kaklā. Tievāks vēders, protams, prasa papildu pūles, jo ar staigāšanu/skriešanu vien to nepanāksi, bet ja to vingrot pamazām katru dienu, tad var panākt daudz ko.
Un pāri visam ir sirds. Nūjošana un skriešana ir lielisks cardio, kas teicami trenē sirdi. Man ir normalizējies asins spiediens, praktiski pazudušas galvas sāpes. Vēl tas man pirms gada palīdzēja – radīja motivāciju – pilnībā atmest smēķēšanu un ierobežot kafijas dzeršanu.
Varbūt vēl ir vērts pieminēt sociālus medijus, kur var dalīties savos sasniegumos ar līdzīgi domājošiem 🙂 Es nopirku sirds ritmu mērītāju (wristop computer) un vēl pāris gadgetus distances un ātruma fiksēšanai un pievienojos virtuālajai kopienai ar līdzīgiem gadgetiem. To kopienu izveidojis ir šo gadgetu ražotājs, kas, protams, ir izdarīts mārketinga nolūkos, taču tas ir tas retais gadījums, kad kāda mārketinga mērķi tik perfekti sakrīt ar patērētāja interesēm un mārketinga pūles tik acīmredzami pievieno vērtību jau tā labam produktam. Savā blogā es varu atļauties nosaukt ražotāju, tas ir Suunto. Saite uz manu profilu sociālajā tīklā Movescount.com jau labu laiku atrodama tepat blogā. Gadgeti un sociālais tīkls veido papildus motivāciju. Tas bez jebkurām šaubām! Ir zīmīgi, ka Latvijas grupā sociālajā tīklā ir tikai trīs cilvēki
Tā var teikt, ka viena pieticīga motivācija rada spēcīgāku motivāciju darīt vēl vairāk savas veselības labā, jo gandarījumu sniedz jau pirmie rezultāti, kas gan ir jāgaida dažus mēnešus, ja ar to nodarbojies regulāri.
Var palīdzēt rast motivāciju
Vēl motivāciju rada sabiedrība. Ja tu redzi visapkārt cilvēkus nūjojam, skrienam, slēpojam, tu to arī pats sāc uztvert kā pilnīgi normālu parādību. Tad arī paša pievienošanās šai kustībai šķiet tikai laika jautājums.
Tāpēc ja Latvijas sabiedrībā tā tas vēl nav, masu sports, skriešana, nūjošana un līdzīgi vienkāršie un pieejamie rekreācijas un aktīvās atpūtas veidi jāpopularizē medijiem. Tas ir vistiešākajās nacionālajās interesēs. Blakus kampaņām pret smēķēšanu un alkohola lietošanu, pret agresīvo braukšanu un nodokļu nemaksāšanu, jābūt valsts atbalstītām kampaņām par veselīgo dzīves veidiem un stiliem.
Jauni latvieši radīsies no veselīgiem vecākiem, kam viss ir kārtībā ar galvu un sirdi, kam dzīvot ir patīkami, kas ir optimisma pilni un vēlas dzīvot vēl patīkamāk un komfortablāk, un kas nemirst 60 gadu vecumā no stresa, depresijas un alkoholisma. Starp bērnu radīšanu un veselīgo dzīves veidu sakars ir ciešāks un ceļš īsāks, nekā starp bērnu radīšanu un stacionāro un pat ambulatoro aprūpi. Pat ar profilaksi ne tik ciešs, kaut gan loģiska saite ir skaidra.
Latvijas nācijas veselības stāvoklis nešķiet diez cik apskaužams. Nācija drīzāk izmirst. Ir ļoti izplatīti suicidālās uzvedības paraugi: alkoholisms, smēķēšana, narkomānija, tā pati agresīvā braukšana, kaut kāda pārāk apātiskā nevērība pret riskiem dzīvībai un veselībai. Šajā situācija glābšanas gultu skaits, arī ģimenes ārstu skaits dzīves nogurdinātiem nekad nebūs pietiekams. Tāpēc jāglābj ir tie, kas vēl var parūpēties par savu veselību paši. Viņiem ir tikai jāpalīdz rast motivāciju.
Te ar naudu vien, ar „līdzekļu novirzīšanu” nelīdzēs. Protams, vieglāk ir nopirkt ārstu pakalpojumus. Lai sēž un gaida profilaktēties gribošus. Daudz sarežģītāk nomotivēt cilvēku nomest smēķēšanu un sākt nūjot. Sarežģīti, bet var. Ne visus, ne vienmēr, ne uzreiz, bet pakāpeniski var pieradināt arvien lielāku sabiedrības daļu pie domas, ka veselīgais dzīves veids ir personīgā komforta pamats.
Vēl, protams, Latvijā ir ļoti maz fitness klubu, trenažieru zāļu, celiņu staigāšanai, skriešanai un braukšanai ar velosipēdu. Sporta infrastruktūrai Latvijā ir kaut kāds margināls statuss. Valsts nez kāpēc ļauj valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem sponsorēt profesionālo sportu, kam nav nekāda sakara ar nācijas veselību un nācijas rītdienu.
Veselīgajam dzīves veidam, masu sportam nekādi lieli ieguldījumi nav vajadzīgi. Pašvaldībām vairāk jārūpējas par veselības centru plānošanu savās teritorijās, lai nāk investori un ver vaļā jaunas trenažieru zāles. Bet mediji var sarūpēt Latvijas sabiedrībai informāciju par kaimiņvalstu Ziemeļeiropā pieredzi masu sportā un dzīves kvalitātē. Šī ir mana pieticīgā artava 🙂