Tagad, pāris dienas pirms vēlēšanām es ar šausmām saprotu, ka nezinu. Bet iešu… Iešu? Iešu. Tad ir jāizvēlas no tiem ļaunumiem, no tiem s*diem mazāko. Un tā, šķiet, jūtas puse vēlētāju. Tādi taču bija kādas aptaujas dati pirms nedēļas? Puse nezin. Otrā puse zin?
Man nav ne mazākās vēlmes balsot par šiem ciniķiem, divkošiem, liekuļiem un blēžiem. Jebkurā valstī tādu tipu ap politiku griežas daudz, un jo vairāk tādu politikā iefiltrējas neskatoties uz ētikas sietiem, jo zemāka paliek tās valsts politikas – valsts pārvaldes – kvalitāte. Latvijā, šķiet, nav un tagadējā situācijā pat nav iedomājami kaut kādi ētikas sieti, atlase pēc ētiskajiem kritērijiem.
Jo kā savādāk politikā kaut vienu dienu spētu aizkavēties PLL, ZZS un TB? Jo savādāk politikā jau sen nebūtu lielas daļas tagadējās Vienotības un ļoti, ļoti, pat ļoti lielas daļas, varbūt pat visas Saskaņas.
Vienalga, kurš veidos jauno koalīciju, V+S, V+ZZS+VLTB, S+ZZS+PLL, nemainīsies pats galvenais – pikējošais Latvijas kurss.
Nemainīsies, visticamāk, praktiski nekas, jo viņi visi ne tikai visu šo laiku politikā ir dzīvojuši, gulējuši, ēduši nepārtraukti, viņi arī veidojuši šo pikējošo kursu, privilēģiju sistēmu, kurai nav nekāda sakara ar reāliem sasniegumiem un nopelniem.
Pikējošais kurss ir
– Nevienlīdzība likuma priekšā un materiālo labumu pieejamība – un viss, kas no tā izriet: neizpratne par demokrātijas vērtībām, neuzticība visos sabiedrības slāņos, sabiedrības atomizācija, pasakas par stingrām rokām un prezidentālām republikām, eksistence izdzīvošanas līmenī lielai daļai sabiedrības un solidaritātes neesamība, izvairīšanās no nodokļiem;
– Liekulība un ētisko principu ignorēšana politikā (korupcija, savējo bīdīšana utt.);
– Blēdības, meli un profesionālā nekompetence;
– Biznesa saplūšana ar politiku (valsts un municipālo pārvaldi) un nepārtrauktie mēģinājumi šo saplūšanu attaisnot un pat pasniegt par ultimate solution – galīgo visu problēmu risinājumu, kas pati par sevi ir katastrofiska tuvredzība;
– Idiotiskā nepilsoņu problēma un nepārtrauktā latviešu vs. krievu kūdīšana, vienšūnaino etnisko „pretrunu”, mazizglītoto un neinformēto vientiešu emociju, neiecietības un cietsirdības nelietīgā ekspluatācija populistu un korumpantu izdzīvošanai politikā;
– Mūžīgā Krievija smadzenēs un aklā, nekritiskā zemās kvalitātes krievu sociāli politisko parāžu un maskultūras/masmediju ražojumu aprīšana – paralēli ar tieksmi izolēties no Rietumiem, neuzticība Rietumiem un nespēja redzēt Latviju starptautiskā kontekstā, Baltijas Jūras reģionā, Ziemeļeiropā;
Pikējošais kurss ir tas, kad neatkarīgi no visām stratēģijām un labiem nodomiem valsts, tās sabiedrība nespēj iedomāties savu nākotni. Tādai valstij nav izredžu panākt kaimiņus attīstībā, pievilcībā, konkurētspējā. Tādai valstij ir izredzes palikt pēdējās vietās. Palikt aklai un kurlai, nevarīgai invalīdei.
Ja neatrisināsim nevienlīdzības problēmu,
nebūs Latvijā ne modernās un ilgtspējīgās ekonomikas struktūras, ne labklājības, ne sociālā miera. Emigranti vairs nekad neatgriezīsies Latvijā un nebagātinās dzimteni ar savu vērtīgo pieredzi – viņu smadzenes, rokas, enerģija un pieredze piederēs citām sabiedrībām. Bez pārspīlējuma – nebūs neatkarīgās latviskās Latvijas.
Kura no partijām piedāvā iziet no šī pikējuma? Man šķiet, ka neviena.
Kāpēc es tā domāju? Tāpēc ka neviena nepiedāvā elitei, tiem cilvēkiem, kas 1990.-2000. gados kļuvuši par eliti politikā un biznesā, izmantojot visai šaubīgas kapitāla iegūšanas shēmas un demonstratīvi ignorējot ētikas principus, uzurpējuši varu valstī un privilēģijas palikt varā un izmantot varas resursus, nerēķinoties ar Latvijas nacionālajām interesēm.
Bez jebkādas mistikas. Tev un man ir pilnīgi vienalga, ir tiesas spriedums par vienu vai otru korupcijas skandālu, ofšoros paslēptiem miljardiem vai nav. Tev un man nav šaubu, ka tā tas arī. Ka ir nozagts, ir paslēpts, ka mēs esam apkrāpti un pazemoti, ka tai naudai bija jābūt budžetā, jāstrādā lietderīgā projektā, ka mums nozaga vēl vienu iespēju kļūt par normālu valsti.
Nav šaubu arī par to, ka ar katru blēdību Tu un es kļūstam ciniskāki, neuzticīgāki savai valstij un nevienlīdzīgāki savā starpā. Ar katru blēdību arvien skaidrāka ir apziņa – katrs glābies un izdzīvo, kā var.
Tā tas nav nevienā civilizētā valstī! Tā ir totāla sabiedrisko institūtu degradācija. Šis lietu stāvoklis, šis pikējošais kurss ir absolūti un galīgi nepieņemams, jo tas apšauba, novājina un iznīcina pašu modernu sabiedrību un atstāj cilvēku vienatnē ar saviem instinktiem.
Tu saki, liberāļi
vai vēl gudrāk, kā tagad mēdz teikt, „neoliberāļi” pie visa vainīgi? Es domāju, ka tie, kas zog un krāpjas, ir zagļi un krāpnieki, un ka idioti ir idioti, nevis liberāļi, konservatīvie, komunisti vai nacionālisti.
Politiskā cīņa Latvijā nekad nav bijusi starp ideoloģijām. Droši vien tieši tāpēc apmulsušais savā masā visai kreisi orientētais vēlētājs nebalso par sociāldemokrātiem vai sociālistiem, bet balso par lētiem populistiem. Jo kreisās vai labējās partijas Latvijā ir mīts. Varbūt ir drusku konservatīvie šī vārda pašā nepatīkamākajā izpratnē – aprobežotie, apsūnojušies, neapmācāmie auni.
Kas nav mīts, tie ir populisti, Ja tā var dēvēt viņu „ideoloģiju”, viņu kredo politikā. Tie ir tie paši cilvēki, kas imitēja parlamentāro demokrātiju visus šos gadus, nozogot mūsu valsti un mūsu cerības, un kas atkal piedāvā mums nobalsot par viņiem uz nākamajiem četriem gadiem. Uz nākamajiem morālās degradāciju, neuzticību, cietsirdību un nevienlīdzību padziļinošiem četriem gadiem.
No murga mūs spēj izglābt
tikai apzinātā elites atteikšanās no uzurpētajām privilēģijām. Šķiet, tas ir pats pirmais nepieciešamais priekšnoteikums tam, lai notiktu izmaiņas, lai lauztu šo pikējuma vektoru. Kurš no viņiem, Tavuprāt, būtu spējīgs to izdarīt Latvijas nākotnes interesēs? Šlesers? Šķēle? Lembergs? Parexieši? Varbūt, Vienotība?
Tikai demokrātija, likuma vara. Tam mums ir vajadzīga spēcīgāka valsts. Valsts, kura nevis piedalās ekonomikā, bet valsts, kuras uzdevums ir pieņemt taisnīgus un ilgtspējīgo valsts attīstību atbalstošus likumus un garantēt, ka tos izpilda ikkatrs jebkurā līmenī. Tādai valstij ir vajadzīga spēcīga moderna policija, spēcīga neatkarīga prokuratūra/KNAB, spēcīgs VID, spēcīga Valsts kontrole. Un, protams, neatkarīgā tiesa.
Tikai tas varēs mazināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka tieši nevienlīdzība, tā sociālā plaisa gan starp bagāto galu un nabadzīgo galu, kas visu laiku padziļinās un paplašinās, gan starp mums kā indivīdiem, jo mēs katrs glābjamies, kā varam, neuzticoties ne valstij, ne viens otram, – ir pikējošā kursa cēlonis.
Protams, es iešu balsot
Un balsošu par veselo saprātu, vismaz par tām veselā saprāta kripatiņām, kas, šķiet pamazām sākušas veidoties Latvijas post-sovjetu elitē. Es zinu, ka dzīve ir daudz sarežģītāka, plašāka un garāka par jebkurām krīzēm un parādsaistībām.
Es iešu balsot, skaidri apzinoties, ka Latvijas politiķi nezin, kā mainīt pikējošo kursu. Skaidri apzinoties, ka viņiem nav labu ideju, ka vēlēšanās viņi piedalās ar vienīgo domu, ko var brīnišķīgi izlasīt katram uz pieres, – palikt politikā, saglabāt savas privilēģijas. Skaidri apzinoties, ka arī nākamajos četros gados Latvija turpinās savu pikējošo kursu.