“Kadas demokratijas normas??? Come on … tad kad mes busim palikusi vienas apenes, vienas bikses un krekla, bez realas dzivesvietas, un iztikas lidzekliem demokratija bus pie pakalas …” (copypaste no “Dzejnieka” komentāra pl. 00:51, 25.oktorbī, pie kāda nekārtības un vardarbību proponējoša anonīma bloga ieraksta)
Kāpēc nedarbojas demokrātija?
Tāpēc ka nedarbojas partiju institūts, jo Latvijas demokrātija ir parlamentāra un vēlēšanas ir proporcionālas.
Kāpēc nedarbojas partijas? Vai pareizāk būtu paprasīt: kāpēc partijas nedarbojas demokrātijas interesēs, sabiedrības interesēs, valsts interesēs?
“Kādas demokrātijas normas???”
Domāju, ka to nekad nav lieki atkārtot, ka demokrātija ir sabiedrības interesēs. Un tāda “demokrātija”, kas sabiedrības intereses ignorē, acīmredzami nekāda demokrātija nav. No otras puses autoritārs režīms ar visiem vadoņiem pēc būtības nevar būt sabiedrības interesēs.
Latvijā pastāv visi nepieciešamie valsts demokrātijas institūti, vārda brīvība un politiskā konkurence. Latviju līdz šim nevienam nav ienācis prātā nosaukt par autoritāru valsti.
Bet kaut kādu, acīmredzot kolosāli svarīgu, iemeslu dēļ Latvijas demokrātija ir ļoti vārga. Un to pašu iemeslu dēļ sabiedrība arvien gatavāka piekāpties vadonības, jeb autoritārisma, proponētājiem un nolikt savas neizmantotās tiesības uz demokrātisko pašpārvaldi pie diktatora zābakiem. Un aizbraukt uz Īriju.
Politologu un lietpratēju paskaidrojumos
par partiju wildlife Latvijā man vienmēr pietrūkst perspektīvas.
Jā, partijas ir atkarīgas no oligarchiem vai citādiem bodniekiem. Jā, vecās nerekrutē jaunus spēkus. Jā, vajag partiju finansējumu no valsts budžeta. Jā, jāmaina vēlēšanu sistēma, varbūt jārevidē proporcionālais vēlēšanu princips.
Bet cik lielā mērā tas ir reālistiski sasniedzams? Ko tas kopumā maina, skatoties caur “Dzejnieka” — ļoti populāro! — prizmu? Kāpēc gan nevar notirgot savu brīvību pret desu?
Un kāds gan ir sakars ētiskām normām ar “Dzejnieka” labklājību?
Pote pret jaunlatvijas vīrusu
Jā, vecās partijas nerekrutē jaunus spēkus. Tāpēc klonējas visādas jaunlatvijas. Visi kā viens napoleoni, visi kā viens useless.
Kādas jaunlatvijas dibinātāja Tralmaka rīcība Dienā ir lielisks piemērs. Neatkarīgi no tā, Rowlands vai nē un kāpēc Bonnier let Latvia down, Tralmaka rīcība ir labs apliecinājums tam, kādu ētiku jaunlatvijas pienestu jau tā pusdzīvajā Latvijas politikā: cinisms, nekompetence, absolūtā neprasme darboties komunikācijas telpā un aklā paļaušanās uz principa, ka “izdzīvo stiprākais” un “uzvarētāju netiesā”.
Ticiet man, šo skandālu pamanīja ne tikai Latvijā. Vēlreiz: Tralmaks ir tikai piemērs. Un skatoties no attāluma, Tralmaka traips vairs nav uz Tralmaka — pasaule to redz kā Latvijas traipu. Un mums tas būtu jāuztver līdzīgi: ka brīdinājumu — tādi cilvēki stāv rindā pie varas, tādiem cilvēkiem garšo Latvijas politika.
Kādam taču jāmaksā par demokrātiju
Jā, vajag partiju finansējumu no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju kabatas. Galu galā mums pašiem jāapmaksā sava demokrātija. Kāpēc mums pašiem?
Nu kaut vai tāpēc, ka šobrīd par “mūsu” mūziku maksā kāds Šķēle, Lembergs vai Kargins vai kāds cits Nigērijas princis. Tagad laikam esam vienojušies, ka nevienam šī mūzika nepatīk.
Jo Nigērijas prinči maksā tā, ka tagad mums no saviem nodokļiem ir jāapmaksā viņu depozītu procenti. Jo tāds ir likums. Un tādu likumu, redziet, nevarot grozīt ar atpakaļejošu datumu. Ak tu dievs, kādi pedanti izrādās tie Nigērijas prinči!
Grozīt un nemaksāt nevar. Ko var? Var —
(1) ar savu alkatību novest “sistēmveidojošu” banku līdz kraham,
(2) ātri pārsviest labi patukšoto banciņu uz nodokļu maksātāju pleciem
un (3a) ne tikai nepateikties par labsirdīgās valsts labo gribu, (3b) neatmaksāt nodokļu maksātāju piešķirto kredītu, (3c) nemaksāt sodu par savu nolaidību, (3d) nesēdēt cietumā par savu noziegumu,
bet (4) pieprasīt sev privilēģijas laikā, kad tiem pašiem nodokļu maksātājiem griež visu griežamo un negriežamo.
Hallo!! Pilnīgs grotesks!
Pilnīgi likumīgs grotesks. Bet ziniet, par tādiem likumiem un tādām “labajām gribām” jāliek cietumā. Nigērijā nē. Bet Latvijā vajadzētu.
Ne alkatību, ne nevīžību, ne riskus neviens nevarēja ne novērtēt, ne paredzēt, ne novērst, jo likums ļauj bankām būt necaurspīdīgām. Gan sistēmu veidojošām, gan prastākām mazgātuvēm. Un to likumu mums sabalsoja partijas. Jo tādu to likumu gribēja tie, kas pasūta mūziku. Nigērijas prinči.
Un vēl Nigērijas princi kā glābēju? Paldies, nē!
Skaidrs, jāmaina tā sistēma ar tās veidotājiem un vienkāršiem kretīniem.
Jāmaina ir. Bet taču nedodot viņiem neierobežotu varu, neievēlot sev par nelaimi kādu glābēju. Jo pie varas paliks tie paši blēži un kretīni, tie paši Nigērijas prinči, tikai tagad jau bez ierobežojumiem un ar mandātu graut politisko konkurenci.