Godīgi, es daudz ko nesaprotu Latvijā. Un to es parasti pārdzīvoju klusām pie sevis, jo nerodu atbildes un tāpēc neko nerakstu. Pirms gada jau bija viens emocionāls neuzrakstītais gabals krievu valodā.
Es nesaprotu, kāpēc nodokļu maksātājiem jāmaksā par drausmīgi būvētiem vai labotiem ceļiem.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijas televīzijas otrais kanāls saucas LTV7, nevis TV-2.
Es nesaprotu, kā kaut kas tik mežonīgs, kā ksenofobiski izteicieni, vispār ir iespējams valsts radio ēterā Eiropā 21. gadsimtā, un raidījuma vadītājs, kā tas parasti ir Krustpunktā, sēž pie mikrofona vai nu kā mēbele, nekā nereaģējot, vai nu idiotiski ķiķinot, labprāt solidarizējoties ar to lumpenu, kas nemaz nekautrējas no savas lumpenības.
Es nesaprotu, kāpēc nodokļu maksātāju nauda netiek izmantota, lai nodrošinātu pierobežu iedzīvotājus Latgalē ar pietiekamu Latvijas televīzijas un radio signāliem.
Es nesaprotu, kādēļ Rīga ir jāsaglabā kā pārējai Latvijai neproporcionāli milzīga pašvaldība, kur iedzīvotāji ir daudz tālāk no lēmumu pieņemšanas procesa nekā jebkur citur Latvijā.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijā nenotiek debates par sabiedrībai tik svarīgajām Latvijas ostām – ko to pārvaldes struktūrās dara politiķi un kāpēc tajās vairās ieguldīt nopietni investori no nesovjetu valstīm.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijas ministri joprojām ar tik lielu aizrautību runā par kaut kādu mistisko Krievijas tirgu vai investoriem, kaut arī tikai debils vēl nav sapratis, ka Krievijas tirgus ir mazs, barjeras tirdzniecībai ir politiski motivētas, bet investori ir visi kā viens korumpētie blēži.
Es nesaprotu, kāpēc latvieši primitīvos rusofobus sauc par „nacionāļiem” un par latvisku Latviju uzskata Latviju, brīvu no krieviem, nevis Latviju, kur latvieši, klusiņām paturot savu ksenofobiju pie sevis, uzņemas atbildību par sociālo mieru.
Es nesaprotu, kā var balsot par populistiem.
Es nesaprotu, kāpēc, auniski nepiekāpjoties, jādublē filmas un raidījumi, kas ir „importa” valodās, neļaujot cilvēkiem pierast pie angļu valodas un citām valodām.
Es nesaprotu, kāpēc latviešu valodā ir jākropļo no citām valodām aizgūtie vārdi un nosaukumi.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir tik tizlas interneta lapas, it kā tās taisīja direktora-feldmaršala kunga sekretāre no darba brīvajā laikā.
Es nesaprotu, kā var būvēt drausmīgi nekvalitatīvas mājas un pirkt tajās dzīvokļus.
Es nesaprotu, kāpēc tik daudz cilvēku uzskata, ka jo agresīvāk viņi brauks, jo tālāk viņi tiks.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijas drošības iestādes ļauj Latvijā darboties vairākiem Krievijas ietekmes aģentiem, par kuriem var uzskatīt visus krieviski iznākošos laikrakstus, krieviski radošos radio un televīzijas un vairākus politiķus.
Es nesaprotu, kā var tik drausmīgi organizēt māju siltināšanu, uzveļot visu atbildību par to uz pilnīgi nepieredzējušo un organizēties nespējīgo cilvēku pleciem.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijas karogam jābūt padomju proporcijām 2:1.
Es nesaprotu, kā var pasīvi noskatīties uz nepilsoņu problēmu un Krievijas pilsoņu pieaugošā skaita problēmu.
Es nesaprotu, kā var neizmantot sabiedroto milzīgos resursus, lai kaut sāktu risināt samilzušās problēmas ar Kremļa graujošo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju prātiem un morāli.
Es nesaprotu, kā var nemācīties no veiksmīgākajām valstīm pasaulē, it sevišķi ja šīs valstis atrodas tepat šīs pašas jūras krastos.
Es nesaprotu, kā var nesaprast, ka valoda ir ietekme, ka Latvijas cilvēki vienmēr vairāk apkārt saskarsies ar krievu valodu, kura attīstības ziņā vēl ilgi neko labu Latvijai un latviešiem nenesīs, tāpēc informatīvā un sabiedriskā telpa ir jāpiepilda ar angļu, franču, vācu un ziemeļvalstu valodām.
Es nesaprotu, kāpēc latvieši uzskata igauņus par lēnīgiem, bet sevi par baigi ātriem.
Es nesaprotu, kā var būt tik naiviem, lai nemaksātu nodokļus un vēl meklētu tam kaut kādus patētiskus attaisnojumus.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijā nīkuļo tik brīnišķīgs investīciju piesaistes kanāls kā birža.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijai vienmēr jābūt pēdējā vietā, arī Wikipediā, kur latviski ir trīs reizes mazāk ierakstu kā igauniski un četras reizes kā lietuviski.
Es nesaprotu, kāpēc Latvijas politiķi, pat tie, kas atnākuši politikā no medijiem, neko nesaprot no komunikācijas, jeb raugās uz medijiem tikai kā uz liekulīgās propagandas ieroci un uz mediju auditoriju kā uz pēdējiem debiliem.
Es nesaprotu, kur rodas tā pašnāvnieciskā tieksme identificēt sevi un Latviju ar Austrumeiropu, it kā kādam būtu jānovērtē šī maniakālā pašaizliedzība, nē, neviens nenovērtēs, pateiks: „tad arī esat Austrumeiropas makaki”.
Es nesaprotu, ka var neredzēt, ka administratīvās reformas rezultātā Latvijas administratīvā karte izskatās murgaini, mini novadiem ar centriem pie šo novadu robežām, nevis centrā, atrodoties blakus padomju „rajonu” izmēra novadiem, ka šī karte ir vietējo duraku ambīciju un šīs reformas virzītāju un īstenotāju nekompetences piemineklis, kas labākajā gadījumā neveicina reģionālo un vietējo attīstību, bet sliktākajā gadījumā iztukšo laukus.
Es nesaprotu, kā pieauguši cilvēki, kas politiķi visi ir, var nesaprast, ka liekulību nevar noslēpt, un ka liekuļojot, melojot, uzticību panākt nevar.
Es nesaprotu, kā tas var būt, ka trešdaļa sabiedrības intelektuāli pārtiek no meļiem „vienos vārtos”, kā tas var atstāt vienaldzīgus nopietnos politiķus un valsts vadītājus.
Es nesaprotu, kāpēc līdz šim pensionēšanas vecums nav pacelts līdz 70 gadiem.
Es nesaprotu, kā var nesaprast, ka politika nav nekāda „kompromisu māksla” vai „iespēju māksla”, bet komunikācija, saziņa, ka politiķa atteikums komentēt un skaidrot savus lēmumus vai sabiedrībai svarīgus notikumus, kā, piemēram, Krājbankas gadījumā noticis ar finanšu ministru Vilku, ir smaga kļūda.
Es nesaprotu, kā var cerēt uz kaut kādiem rezultātiem cīņā pret ēnu ekonomiku, pat nemēģinot uzlabot komunikāciju par to, kas sabiedrību jau ļoti daudzus gadus uztrauc un par ko sabiedrība runā nepārtraukti, – kā tiek iztērēta nodokļu maksātāju nauda, lai pat kaķim ir skaidrs.
Es nesaprotu, ka var neredzēt, ka sabiedrība vairākus gadus tiek mērķtiecīgi un mākslīgi sašķelta, un ka šīs mākslīgās sašķelšanas beneficiārus absolūti neinteresē Latvijas kā sabiedrības, kā valsts un kā ekonomikas ilgtermiņa attīstība.
Es nesaprotu, ka par ietekmīgu politiķi, oligarchu vai kaut ko tam līdzīgu var uzskatīt visvienkāršāko blēdi.
Es nesaprotu, kur rodas tas plaši izplatītais latviešu sentiments attiecībā uz Igauniju, apbrīnojot to no attālumā, nesaprotot ne vārda igauniski un nezinot neko par to, kas tur notiek un cik ciniski un zemiski paši igauņi izsakās par Latviju un latviešiem.
Es nesaprotu, kā tas varēja notikt, ka atrodoties tik izdevīgi Latvijas un Lietuvas tirgiem Rīga tā arī nav attīstījusi savu prāmju satiksmi ar ārpasauli.
Es nesaprotu, kāpēc Rīgā un visā Latvijā pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu ir 20. gadsimta vidus līmenī.