Pensijas debate nav par pensionāriem, tā ir par mums

Kas par stulbumu! Šādas te bildes Latvijā izmanto ilustrācijām tekstos par nepieciešamību pacelt pensionēšanas vecumu. Šī te ir Scanpix/Reuters bilde ir no Apollo.lv.

Pacelt līdz 65, 75, 125 gadiem. Vienalga, tas neattiecas uz šo bēdīgo veceni. Tas neattiecas uz tiem, kas jau tagad ir pensijā. Tik tālu jau varētu saprast. Idiotiski stereotipi: ja runa ir par pensijām, tad kādi izteikti senili nabadzīši, vārgi, dziļu jo dziļu līdzjūtību izraisoši, pamesti, neaizsargāti, teju uz kājām stāvoši. Ak kādam nezvēram var tik prātā ienākt doma vēl vairāk šos nabadzīšus apbižot! Vēl viņiem vecumu pacelt. Un asinis nolaist. Un pēdējo pufaiku atņemt.

Nē, šai vecenei neko vairs nepacels. Viņa jau ir pensijā. Pensionēšanas vecums attiecas uz mums, tiem, kam līdz pensijai vēl gadi un gadi, jautrā un laimīgā darba gadi ofisos, restorānos, fitness klubos, etc.

Jā, pensionēšanas vecums jāpaceļ. Gan tāpēc ka šai vecenei gan neko nevajadzētu nogriezt. Gan tāpēc ka mēs varēsim turpināt strādāt daudz (vai ne daudz, bet vismaz kaut cik) ilgāk, nekā šīs nabadzītes paaudze. Normāli domājošam cilvēkam, kas dzīvē atradis sev piemēroto darbu un kam darbs palīdz realizēties, aiziet pensijā jau 62-65 gadu vecumā būs katastrofa.

Arguments par “fizkultūras” skolotāju 70 gadu vecumā ir idiotisms. Pirmkārt, ja darbs nepatīk, neesi profesionālis, nav profesionālās attieksmes pret lietu (sporta skolotājam tas būtu, piem., uzturēt sevi pašu labā fiziskā formā), tad pat 30 gadu vecumā jutīsies izdedzis. Otrkārt, cilvēks var mainīt nodarbi vai dažus aspektus, izvēlēties kaut ko sev tīkamāku.

Alternatīva pensionēšanas vecuma pacelšanai ir nožēlojama. Jā, mūsu pensionāri ir uzcēluši tādu valsti un ekonomiku, kuru vajadzēja gandrīz pilnība izjaukt pirms 20 gadiem, jo tā nebija ne tikai konkurētspējīga, tā nebija pat dzīvotspējīga. Viņiem nebija iespēju ieguldīt nopelnīto un viņu nožēlojamos uzkrājumus nolaupīja viņu bankrotējušās valsts vadītāji. Viņu pensija ir nožēlojama, bet arī to viņiem maksājam no savas kabatas mēs, paaudzes, kas ir tagad aktīvas ekonomikā. Tā tam jābūt, jo esam humāna, civilizēta sabiedrība, kas spēj solidarizēties ar trūcīgo un atbalstīt neaizsargāto, nevis noknābāt vājāko līdz nāvei.

Runājot par nodokļiem un ēnu ekonomiku, mēs laikam varam maksāt nedaudz vairāk, taču tikai nedaudz, jo no ēnu aktivitātēm iegūstamie nodokļi būs jānovirza infrastruktūras attīstībai un valsts uzlabošanai – mums pašiem un mūsu bērniem. Citādi arī viņi nenopelnīs sev normālas pensijas. Kādreiz ar to nenormalitāti ir jābeidz, jākļūst par normālu valsti. Jākrāj sev pensija, jāmaksā nodokļi un jāuzceļ normāla valsts. Tas attiecas ne uz nabadzīti, bet uz mums.