Vai tā skalošana un tīrīšana, kas notiek krieviski rakstošajos un raidošajos medijos Latvijā, ir patiesībā kādas histērijas praktiskā izpausme? Vai līdzšinējie Telegraf un TV5 nav bijuši pietiekami lojāli Putina Smaragda impērijai? Vai kas zina, kas notiek Smaragda impērijai lojālākos medijos – Vesti, Čas, Radio Dadadaltkom?
Vai žurnālistus soda par Saskaņas otro vietu vēlēšanās? Tāpēc ka nenodrošināja, zombēja par vāju, vēl bez propagandas tiešām vēl palika ne-mutantu žurnālistika? Cik es pats varu spriest, klausoties Radio Baltkom podkāstus, šim medijam jābūt ārpus jebkādām aizdomām. Vai varbūt notiek paātrināta žurnālistu iztīrīšana un mutantu iesūtīšana, lai sagatavotu propagandas lielgabalus jaunam informācijas karam?
Ja tā ir un šī ir Latvijas politiķu un viņu kuratoru Rīgā vai Maskavā izrēķināšanās ar Latvijas medijiem, žurnālistiem, tas nozīmē, ka Latvijas žurnālisti tiek pakļauti tām pašām bandītiskā stila apklusēšanas praksēm, kādas izmanto Krievijas autoritārais režīms. Kas gaida Latviju un tās žurnālistus? Vardarbība pret Kremlim nelojāliem žurnālistiem? Piekaušana līdz invaliditātei? Krievijā pagājušogad piekauti 40 un nogalināti astoņi.
Vai Latvijas drošības dienesti seko šai situācijai? Vai Latvijas valdībai par to ir viedoklis? Vai Latvijas politiķiem, kam varbūt vēl nav paspējuši apprecēties ar Jedinaja Rossija un Gazprom, ir par to savs viedoklis?
Līdz šim Latvijas politiķiem nebija viedokļu par ārvalstu propagandas ieroču brīvo un nekādiem – ne administratīviem, ne ekonomiskiem, ne veselā saprāta – noteikumiem neierobežoto darbību suverēnajā Latvijas teritorijā. Latvijas politiķiem nav viedokļu par Latvijas patiesi ļoti lielas sabiedrības daļas kretīnizēšanu, kuras klajš mērķis ir, ekspluatējot auditorijas zemo kultūras un izglītības līmeni, nepieļaut Latvijas sabiedrības konsolidāciju un noturēt savā ietekmes sfērā.
Latvijas krieviski runājošās auditorijas kretīnizēšana – zombēšana – putinizēšana nav tikai šīs sabiedrības daļas problēma. Noturot savā ietekmes sfērā turpat pusi iedzīvotāju, bet dažos pierobežas reģionos līdz pat simts procentiem iedzīvotāju, Krievija kontrolēs visu Latviju.
Tas, ka sabiedrības konsolidācija buksē, nozīmē arī to, Latvija neizmanto saliedētas sabiedrības – vienotās izpratnes par valsts nacionālajām interesēm – potenciālu. Sabiedrībai paliekot sašķeltai, Latvija zaudē dārgo attīstības laiku.
Skandaloza ir pati par sevi situācija, ka tik lielai sabiedrības daļai piekļuve informācijai ir apgrūtināta. Par šo stāvokli, kas ir izveidojies Latvijas informācijas tirgū, ir jāatbild Latvijas valstij. Notiek informācijas tirgus monopolizācija.
Visās Latvijā esošās televīziju paketēs dominē Krievijas valsts propagandas kanāli, tiek uzspiests un dominē tas viedoklis par dzīvi, notiekošo, pasauli un arī par pašu Latviju, kā to formulē Kremļa ideoloģi – it kā Latvija būtu kāds Krievijas apgabals! Tāpat, kā televīzijās, arī Latvijā krievu valodā iznākošajos laikrakstos tiek dublētas tās pašas puspatiesības vai Kremlim neizdevīgā informācija tiek noklusēta. Šajos Latvijā ražotajos medijos netiek pieļauti alternatīvi viedokļi. Patiesībā notiek viedokļu cenzēšana.
Latvijas televīzijas kanālos dominē Krievijā ražotais produkts, nevis tiek attīstīta analītiskā žurnālistika kā alternatīvs informācijas avots par reālo ekonomikas un sabiedrības stāvokli Krievijā, par prokremlisko politisko spēku finansēšanu, mērķiem un darbību Latvijā.
Vai tas spēs veidot konkurētspējīgu mediju piedāvājumu Latvijas krieviski runājošajai auditorijai, es nezinu, bet ir jāsāk veidot Latvijas mediju saturs, kas palīdzēs šai un plašākai Latvijas auditorijai apzināties savas valsts nacionālās intereses, reālos draudus un sadarbības iespējas. Patlaban gan krievu, gan latviešu auditorijā valda mīti, kas vai nu demonizē Krieviju sakarā ar padomju pagātni un okupāciju, vai to zīmē kā sapņu zemi un kolosālo iespēju tirgu, jo nav izpratnes šīs valsts šodienu.
Tajā pašā laikā Latvijas auditorijai tiek liegta iespēja izpazīties ar dzīvi un sasniegumiem valstīs, ar kurām Latvijai ir kopīgās rietumu demokrātijas vērtības. Rietumu izcelsmes produkcija tiek bojāta ar dublāžu un līdz ar to daudz zaudē nedublējamiem krievu seriāliem. Šī ļoti tuvredzīgā attieksme pret skatītāju arī liedz viņam alternatīvu Krievijas propagandai.
Eiropa ir daudz interesentāka, attīstītāka un lielāka par Krieviju. Eiropas Savienībā vien dzīvo vairāk kā 500 miljoni cilvēku. Latvijas auditorijai būtu daudz interesentāk un lietderīgāk uzzināt par Latvijas kaimiņvalstu pieredzi. Kaut vai kā būvē un siltina mājas, tīra sniegu, organizē sabiedrisko transportu, kādi tur ir bērnudārzi vai skolas. Ir visas iespējas radīt pozitīvās pieredzes piemērus, nevis ļaut Kremlim nekontrolējami zombēt Latvijas prātus.
Latvijā ir reālas problēmas ar preses brīvību, informācijas pieejamību un nepietiekamību. Acīmredzot, to pieļauj Latvijas likumi, kas regulē īpašumu attiecības medijos. Acīmredzot, Latvijas likumos ir jāatspoguļo īpašais mediju statuss salīdzinājumā ar vairākiem citiem biznesiem, un līdz ar to īpašas prasības mediju īpašnieku caurskatāmībai. Galu galā ja Latvijā 21. gadsimtā ir tikai melno kašu un visādu anonīmu ofšorizēto investoru nauda mediju uzturēšanai, steidzami jāmaina likumi, lai veicinātu godīgu un ne-anonīmu investoru piesaisti un atgriešanos (!) no sabiedrotām – EU un NATO – valstīm.