 |
|
Protesti Tahrir laukumā Kairā. Otrdiena, 2011. gada 1. februārī, pievakare. Autors: CBC News
|
Tas, kas tagad izvēršas plašumā Kairā, ir bez precedenta. Ēģiptes galvaspilsētas centrālajā Tahrir laukuma sapulcējušies, pēc dažām aplēsēm, līdz pat miljonam cilvēku, pieprasot prezidenta Mubaraka tūlītējo demisiju.
Jābūt aklam, lai neredzētu ārkārtīgi vienkāršu patiesību gan notikumos gan Tunisijā un Ēģiptē (un mazākā mērogā Jemenā, Jordānijā, Sīrijā, Alžīrā), gan
Baltkrievijā un Krievijā. Šī patiesība ir, ka neviens diktators, neviens autoritārs režīms nerisina savas valsts grūtības – mazattīstīto ekonomiku, nabadzību un plaisu starp sabiedrību un valsti.
Jābūt aklam, lai neredzētu, ka diktatūra nav spējīga uz politisko problēmu risināšanu, tāpēc ka jebkura diktatūra pēc definīcijas ir nestabila. Diktators var nosēdēt 30 gadus kā Ēģiptē, 23 kā Tunisijā, 17 kā Baltkrievijā vai 11 kā Krievijā, var izskaust visu opozīciju, brīvo presi un politisko konkurenci, var ik pēc četriem sešiem gadiem „uzvarēt” savu tautu „vēlēšanās”, bet visus šos gadus viņš sēdēs uz pulvermucas.
Un pulvermuca agrāk vai vēlāk uzsprāgs. Varas maiņa vardarbīgā ceļā – vienalga, sacelšanās vai pils apvērsuma ceļā – ir tas, kas padara valstis nestabilas, rada lielu nedrošību investīcijām un ekonomikai kopumā un līdz ar to atņem perspektīvu uzlabot savu labklājību mazāk nodrošinātiem slāņiem.
Diktatūras nav arī radītas risināt šīs problēmas. Valstī, kur nav opozīcijas un politiskās konkurences, vara ir akla un kurla pret reālām problēmām, jo tai nav nekādas motivācijas nodarboties ar „labdarību”. Ja mēs Latvijā uzskatām sabiedrības neuzticību varai –valdībai, Saeimai un partijām – par lielāko politisko problēmu valstī, tieši šo problēmu diktatūra tikai padziļina. Nekontrolējamā vara ir noziedznieks.
Vienalga, ar kādiem cēliem nodomiem populists un varaskārs demagogs sagrābj varu un ieceļ sevi par vadoni, – iznākumā vienmēr ir galma feodāļu visatļautība, valsts līdzekļu izzagšana, korupcija, policijas un tiesas morālā un profesionālā degradācija. Un, protams, sabiedrības nabadzīgie un neaizsargātie paliek tikai vēl nabadzīgāki un neaizsargātāki, jo vairs nekā, izņemot grautiņa un sacelšanās ceļā, nekā, izņemot likuma pārkāpuma ceļā, nevar ietekmēt diktatoru un viņa feodāļus.
Diktatūras ir varaskāru un alkatīgu blēžu radīti suverēnie juridiskie un policejiskie cietokšņi, kas aizsargā tikai un vienīgi šo pašu varaskāro un alkatīgo blēžu intereses – pirmkārt, no nepriviliģētajiem pilsoņiem.
Acīmredzot, Latvijā no jauna tiek zombētas smadzenes (šeit un šeit) par to, cik forši būtu tagad ieviest jaunu „ulmani”, pašiem savu Lukašenku un ka vispār mums ir tik skaists orientieris – Putinija, kur izzog līdz pat pustriljonam dolāru gadā, pateicoties tam, ka valstī vienkārši vairs nav ne parlamenta, bet opozīciju sit ar stekiem pa galvu.
Vienalga, kura konkrēta personāža interesēs tas tiek darīts, kam niez kļūt par suverēno Latvijas Lukašenku, kam niez apkaunot Latviju, – vienalga, kas tas ir, viņš ir varaskārs, alkatīgs blēdis, kam demokrātija, politiskā konkurence, brīvā prese un pilsoniskā sabiedrība traucē laupīt vēl vairāk, nekā viņš līdz šim ir to darījis.
Neticiet nekādām nelietīgām pasakām par diktatoru neatkarībām. Pirmkārt, tāpēc ka uz jums nekādi diktatoru „neatkarības” bonusi neattieksies. Otrkārt, tāpēc ka arī diktatori nav neatkarīgi no ekonomikas likumiem, un nauda valsts uzturēšanai ir vajadzīga reāla. Baltkrievijas gadījums nav nekāds ekonomisks brīnums. Baltkrievijas gadījums ir unikāls ārvalstu subsīdiju saņemšanas rezultāts daudzu gadu garumā. Baltkrievijas „neatkarība” ir joks, jeb visdrīzāk apzināti meli.
Tā sanāk, notikumi Tunisijā un Ēģiptē sagādājuši varaskāro blēžu kampaņai Latvijā lieliskus piemērus tam, ar ko beidzas vadoņu vadītās kleptokrātijas. Beidzas ar chaosu un lielu iespējamību tam, ka pie varas atnāks reliģiozie fanātiķi vai citi destruktīvi, nedemokrātiski spēki.
Demokrātijās topošu diktatoru amatā ieceļ vēlētājs brīvās vēlēšanās. Mēs nedrīkstam pieļaut tādu kļūdu.
23 thoughts on “Vai Latvijai ir vajadzīgi savi Mubaraki?”
Patiesībā jau salīdzinājums nav īsti korekts, jo Ēģiptē tiešām ir milzīga plaisa starp nabadzīgajiem un vidusslāni, bet Baltkrievijā ir saglabāta sociālā vienlīdzība apmēram Zviedrijas līmenī. Baltkrievijas nacionālais kopprodukts daudz neatpaliek no Latvijas.Turklāt Mubaraku ļoti aktīvi atbalstīja ASV un sauca viņu par savu draugu un pat šajā brīdī netieši viņu atbalsta, lai gan patiesībā viņš ir tāds pats diktators kā jebkurš cits. Bet vai tu pats tici, ka pēc viņa nomešanas Ēģiptes ekonomika uzlabosies?
Kaspar, Gini koef. BY 27.9, SE 23 (CIA dati 2005). Tā ka nē, nav Zviedrijas līmenī, atšķirība ir liela. Taču BY izskatās vienlīdzīgāka par LV. Un Ēģipti, tas tiesa. Un es piekrītu, ka tieši vienlīdzības saglabāšana civilizētā līmenī glābj Lukašenku.Taču es runāju par ko citu. Es runāju par to, ka maldina Latviju. Par to, ka Latviju maldina blēži. Par to, ka ar vai bez vienlīdzības jebkurš autoritārs režīms nav stabils un nerisina pamatjautājumus. Vienlīdzība BY ir mākslīga. Ne Lukašenkas diktatūra, ne viņa radītā imitējošā vienlīdzība nav mūžīga. Beigsies Krievijas subsīdijas, beigsies vienlīdzība. Brīvību pret desu var apmainīt tikai ierobežota laika posmā, pēc kura nav ne desas, ne brīvības.Jā, ASV atbalstīja Mubaraku. Arī Ben Ali Tunisijā. Un ne tikai ASV. Bet kurš saka, ka ASV atbalsts leģitimizē diktatoru no morāles viedokļa. Vismaz es to nesaku. Bet Ēģipte bija un paliek svarīgākais spēlētājs un miera garants šajā reģionā, kas visus šos 30 gadus, pat ilgāk, ir bijis iemesls, lai atbalstītu diktatoru.Vai ekonomika uzlabosies, es nezinu. Īstermiņā, visticamāk, nē. Vai mazināsies korupcija? Ar Mubaraka feodāļiem saistītā, jādomā, samazināsies. Bet kopumā diezvai. Atkal, ne par to ir runa. Es nezinu, kas Ēģiptē notiks tālāk. Būs demokrātija – forši. Bet ir ļoti liela iespējamība, ka nekādas demokrātijas tur nebūs, bet Mubaraka vietā atnāks kāds cits ar savu varaskāri un nestabilitāti. Bet runa ir par to, ka mēs Latvijā nedrīkstam nomainīt brīvību pret lētiem solījumiem un desu. Jo lai dabūtu atpakaļ brīvību pēc tam, būs jātaisa revolūcijas. Tunisijā 200 gājušo bojā. Ēģiptē jau 300.
Ja salīdzina 27.9 pret 23 ar Latvijas 37, tad tomēr tā ir diezgan maza atšķirība. Es arī īsti nesaprotu, ko tu domā ar “mākslīga vienlīdzība”. Vai nu tā ir, vai tās nav. Jebkura vienlīdzība ir konkrētās valsts īstenotās politikas rezultāts.BY problēma ir ne tik daudz Lukašenko ir diktators, bet faktā, ka netiek piedāvāts reāls process, kā ieviest demokrātiju šādā postpadomju valstī. Latvijas piemērs ar izgāzies ar privatizāciju, sociālo noslāņošanos utt.Ja būtu plašāk analizēts modelis pakāpeniskām reformām, kā tas notika Slovēnijā, kur joprojām ir ļoti liels valsts īpatsvars ekonomikā, kas ir bijis viens no veiksmīgākajiem starp jaunajām ES valstīm, tad arī BY tautu būtu vieglāk pārliecināt, ka brīvība un desa nav savstarpēji izslēdzošas lietas. :)Ar Ēģipti problēma ir tā, ka brīvība tika pārdota pat ne par desu, bet par pagaidu mieru šajā reģionā. Kā tu domā, vai tas ir tā vērts?
Kaspar, BY daļēji saglabāja PSRS laika vienlīdzību – visi vienlīdz nabagi, vienlīdz beztiesīgi, vienlīdz nebrīvi. Es nedomāju, ka paši baltkrievi piekristu Tavam apgalvojumam, ka reiz Gini cipari nav tik tālu viens no otra, tad BY būtu tā otrā paradīze uz zemes pēc Zviedrijas.Kāpēc mākslīga? Zviedrijas augsti attīstītā, inovatīvā un ļoti konkurētspējīgā ekonomika ražo milzīgu pievienoto vērtību. Zviedrijas valdība apliek visus ienākumus ar kolosāliem nodokļiem pēc progresīvās skalas. To dedzīgi atbalsta Zviedrijas sabiedrība, apzinīgi maksājot šos nodokļus. Un nekas no tā nepadara Zviedrijas ekonomiku mazāk konkurētspējīgu. Otrādi. Jo šī ir stabila demokrātija, kur pastāv politiskā interešu konkurence, darbojas spēcīgas politiskās partijas, ko kontrolē un balsta labi organizēta pilsoniskā sabiedrība, un kur visi iespējamie jautājumi un konflikti tiek risināti pēc taisnīgām, pārbaudītām, caurspīdīgām schēmām – likumiem. Zviedrija darbojas kā perfekti noregulēts pulkstenis. Likumi, uzticība, konkurence nodrošina to, ka nacionālais ienākums tiek pārdalīts taisnīgi.Kas no tā visa darbojas BY, lai nodrošinātu taisnīgu pārdali? Praktiski nekā. Nav spēcīgās ekonomikas, jo BY ir atkarīga no RUS subsīdijām – pirmkārt gāzes un naftas piegādēm pa ļoti zemām cenām. Tur schēmas ir bijušas visus šos gadus sarežģītākas, gan piegādes lētākas nekā jebkurai citai valstij (jo BY ar RUS it kā dibinājušas valstu savienību, blefs), gan RUS pirka BY naftas pārstrādes produktus. Krievijai šis atbalsts BY vienmēr ir bijis politisks projekts, jo ekonomiski izdevīgs tas nav. RUS sāka piebremzēt, rādīt signālus, ka tā tas turpināties nevar mūžīgi. Plus mēs īsti nezinām, vai tur gadījumā nav kādu faktoru, ko aprēķinot Gini koeficientu Baltkrievijai, neuzskaita šo faktoru nepieejamības vai kādu citu iemeslu dēļ. Jo BY aristokrātija dzīvo tomēr nedaudz citādāk nekā padomju nomenklatūra.Tāpēc ir mākslīga. Jo principā nav atkarīga no BY ekonomikas veikuma, bet politisko vidi pat salīdzināt ir muļķīgi.
Redzi, Zviedrija nav vienīgā valsts ar spēcīgu ekonomiku, bet gini tomēr var būt ļoti atšķirīgs (ASV – 40), tā ka tomēr politiskā vide būs diezgan svarīgs faktors. Jā, tev BY politiskā vide var nepatikt, bet nevar noliegt, ka no sociālā viedokļa viņi kaut ko dara pareizi. Protams, ekonomika varēja būt spēcīgāka, bet ja vēl neesi pamanījis, tad Latvijas iedzīvotāja pirktspējas paritāte (vidējā) ir vienā līmenī ar BY. Bet ja salīdzina ar UA, kas ir krietni nabadzīgāka gan absolūtos, gan paritātes skaitļos, toties demokrātiska valsts, tad BY modeli kļūst vēl grūtāk kritizēt.
Kaspar, nē, BY nav grūti kritizēt no tā viedokļa. Es jau rakstīju iepriekšējā reizē, ka BY ir totāli atkarīga no RUS politiskās gribas. No valsts ilgtspējīgās attīstības (-> sociālā politika -> vienlīdzība) viedokļa šī ir ļoti riskanta pozīcija, praktiski strupceļš un jebkādas valsts stratēģijas neesamība. Jebkurš, kas kādreiz nomainīs Lukašenku, būs politisks kamikaze, jo lai izlabotu Lukašenkas kļūdas būs vajadzīgas pāris politiķu paaudzes.UA nav pilnvērtīga demokrātija, tā praktiski nav reformējusi/modernizējusi savu ekonomiku. Un līdzīgi kā Latvijā, UA uz šķietami demokrātiskās politiskas skatuves spēlē autoritārie spēki. Var apgalvot, ka tas, kas tagad notiek UA, drīzāk nav šīs valsts iedzīvotāju interesēs.
BY lielākā daļa tirdzniecības ir ar ES, tāpēc tie būs tikai smalki meli, ka BY ir totāli atkarīga no RU politiskās gribas. Protams, enerģētiskā atkarība ir, bet tā nav kaut kas tāds, kas nebūtu pārvarams.Pie pašreizējā stāvokļa BY izskatās daudz sabalansētāka ekonomika nekā LV un es domāju, ka BY arī varētu būt daudz vieglāk turpināt ekonomisko attīstību nākotnē. Tātad pēc tavas loģikas izriet, ka atklāti diktatori ir mazāks ļaunums nekā apslēpti autoritārie spēki, kā tas ir LV un UA.
Personiba ir tikai simbolisks, vienojoshais faktors autoritarisma. Musdienas ir bistami paklauties domai \”gan kads cits izdaris musu vieta visu\”. Ir parsteidzoshi cik daudz cilveku Latvija ir gatavi atdot savas tiesibas vienalga vai kadam diktatoram vai partijai. Es nerunaju par balsu atdoshanu veleshanas – bet tiesibu atdoshanu. Un tas izpauzhas, ka ir tik daudz ljautinju, kas pedeja laika pashi negrib, lai butu kadas diskusijas, kritiski zhurnalisti, pilsoniska lidzdaliba lemumu pienjemshana. Man nav politisko favoritu, tachu tada citreiz neizsakama Vienotibas favoritizeshana man atgadina to pashu pompu ar kadu sava laika uzradas Tautas Partija un pat vel agrak Chevera \”Saimnieks\”. Tagad ir vel sliktak – jo sliktaka situacija, jo cilveki vairak akli uzticas Vienotibai, ka tai ir kada magiska formula, ka visu atrisinat. Nosleguma – viss ko es gribu teikt ir, ka musdienas autoritarismu var izveidot pashi cilveki. Hitleru neviens Vacieshiem neuzspieda. Vacieshi pashi vinju atbalstija un iecela saulite. Ar ko tas beidzas Vacijai – pashi zinat. Tadelj gribu aicinat – acis valja un uzvedamies tachu, ka atbildigi pilsonji. Zalsh kjeksitis nav tas, kas atrisinas visu. Argumentejam, diskutejam un meginam ietekmet ko dara valdiba. Savadak alternativa var but, ka izaudzesim, kadu Muburak veidigu partijas darboni. Un kur tadi ir – agri vai velu nak nelaime, jo ar laiku tomer nogulsnejas slanji – kas ir tuvu vadonim un visi parejie.
Kaspar, redzēju Tavus komentārus Dienā.lv un sarunu ar \”mani\”. Varbūt, esi pamanījis, Diena.lv nav droša vide godīgiem lietotājiem. Tāpēc es nepiedalos diskusijās tajā vietnē. Saprotu, ka Tev nešķiet, ka šajā blogā trafiks ir pietiekams. Īsti nezinu, pēc kā Tu spried. Ja komentāri te parādās reti, nebūt nenozīmē, ka blogu neapmeklē un nelasa. Tas drīzāk liecina par to, ka kvalitatīvs komentārs – kad cilvēkam tiešām ir ko teikt – ir reta parādība. Un par to pašu liecina komentāri Dienā.lv.Kas attiecas uz BY ārējās tirdzniecības bilanci, būs jāpaskatās statistikā.Es rakstīju par naftas/gāzes tirdzniecību, nevis energētisko atkarību. Un nē, pēc mana loģikas gan neizriet, ka ir kādi autoritāri spēki, kas ir labāki par citiem autoritāriem spēkiem.
Mani ļoti pārsteidza Vienotības deputāte Kursīte, kuru cienu kā valodnieci, ka viņa, aizbraukusi uz Baltkrieviju, izteicās, ka Lukašenka nemaz neesot tik slikts, tas esot saimnieka tipa prezidents kā Ulmanis…. Un viņa, šķiet, vienīgā no Vienotības deputātiem nobalsoja arī pret Visu Latvijai iesniegto rezolūciju Baltkrievijas opozīcijas atbalstam. Tas ir labs piemērs tēzei, ka pat – šķietami – gudri cilvēki nesajēdz, kas ir kas, un ar ko diktators atšķiras no demokrāta, un kādēl demokrātam viņš būtu jānosoda….
Labi, paturpināšu arī šeit. Nešķiet, ka tādus kā Kursīte vai Kosteņecka var ietekmēt vien ar mediju zombēšanu. Tātad iemesls tam, kāpēc cilvēki tik ļoti tiecas idealizēt Lukašenko un Ulmani ir pavisam cits. Kāds? Lūk kas ir interesanti. Kāpēc visai analītiski citās jomās domājoši cilvēki tik vieglprātīgi pakļaujas virspusējiem, vizuālajiem iespaidiem?Šis jautājums mani jau sen nodarbina.Brīvības nogurdinātie? Jā, laikam tas būtu visprecīzākais formulējums. Banāla frāze, bet brīvība tas ir smags darbs. Kad katram pašam ik dienas ir jāveic kaut kāda konkrēta fiziska un morāla piepūle, lai kaut ko ietekmētu savā dzīvē. Ne katram tas ir pa spēkam. Loģiski, ka vienkāršāk ir kā pie autoritārā režīma- ne par ko neuztraukties, bet būt pārliecinātam par rītdienu. Un ne jau mediju zombēšana te pie vainas, bet elementāra cilvēciskā psiholoģija izvēlēties vienkāršāko ceļu.
Kāpēc:Vai tas ir iespējams? Es varu ar vieglu sirdi parakstīties zem Jūsu komentāra. Ne mediju zombēšana? Hmm. Kursītes gadījumā varbūt arī ne. Bet patiesībā kāpēc gan ne? Vieglāku ceļu? Jābet dabiski! To tā arī \”pārdod\”. Taču tikai un vienīgi caur medijiem. Politikā dzīvo televizorā. Kas ir televizorā, tas arī nosaka, kas balts un kas melns.
Kāpēc:Paldies par komentāru Dienā.lv. Redziet, es atļāvos ierakstu ar vispārīgo uzsaukumu pēc vairākiem ar komentāriem par konkrētiem notikumiem un situācijas izvērtēšanu. Izvēlējot tādu formu, jo redzēju, ka lasītajs ir jāuzrunā. Balss tuksnesī? Protams, es redzu, kādas ir tendences. Tāpēc arī kliedzu, ka melns ir melns. Mani ne īpaši uztrauc, ka mana balss būtu vienīgā, it īpaši zinot, ka tā tas nav. Kādam taču jābūt. Nu un kas, ka puse valsts neredz tālāk par savu degunu? Tā tas biju un tā tas būs. Ceru, ka vieglprātīgu aunu ar laiku tomēr būs mazāk, jo valsts un sabiedrība taču nevar stāvēt uz rocenes, kkā ir jāattīstās.Galu galā cilvēki gūst jaunu pieredzi, bet tie, kas uzkarās internetā dienas vidū, tie droši vien vēl ļoti ilgi nebūs spējīgi ne uz to pratīgāku. Es zinu, ka mani lasi un atbalsta veselo saprātu daudzi. Tikai nezinu, vai to ir vairāk par tiem otrajiem :)Ko nozīmē \”ar frāzi ir par maz\” un \”pārliecināt tos, kas reāli praksē var salīdzināt dzīves līmeni Latvijā un Baltkrievijā\”?Es esmu blogeris un lai dabūtu gatavu jau to ko blogā publiceju, es pavadu ļoti daudz laika tā teikt ārpus ģimenes 🙂 Tā ka es varu piedāvat savu viedokli, pie kā daudz piestrādāju, lai tiktu informēts, lai manam viedoklim ir kaut neliels svars. Kas attiecas uz to pārliecināšanos, kad Jūs pēdējo reizi bijāt B-krievijā? Es – pirms gadiem 5-6. Es domāju, to, kas paši varot \”pārliecināties\” no Latvijas braucot uz turieni, ir ļoti maz. Īpaši no tiem smagi \”pārliecinātajiem\”, kas par to spried sežot Rīgā. Attālums nav mazs, vajadzīga vīza, Baltkrievija nebūt nav populārs tūrisma galamērķis, citi pietiekami iegansti uz turieni braukt ir tikai dažiem. Plus tas, ka dzīves līmenis nav noprotams pa autobusa logu, pastaigājoties pa pilsētu, nobraucot 300 km pa šoseju. Es nebiju sajūsmā par to, ko pats redzēju savām acīm. Un es zinu no tā info apjoma, ko pats atrodu, ka situācija BY ekonomikā ir katastrofāla. Neskatoties uz devalvāciju un Krievijas subsīdijām. Tā ka es esmnu savukārt pārliecināts, ka Baltkrievijas autoritārā režīma modeli Latvijas vieglprātīgajam iedzīvotājam iesmērē tieši tāpēc, ka šis iedzīvotajs neko par BY nezin, bet labprāt tic pasakām un ļauj sevi maldināt visādiem Lembergiem, Šķēlēm un Saskaņām. Par to arī rakstu blogā.
Es jau nepārmetu Jums to, ka izsakāt savu viedokli, vien izsaku savu viedokli, ka Jūsu izteiksmes veids, manuprāt, nav visai uzrunājošs.Protams, es arī ceru, ka \”vieglprātīgo aunu\” ar laiku kļūs arvien mazāk.Bet šķiet Jums un arī man gribētos, lai tas notiktu tomēr pirms iekrītam kārtējā grāvī. Bet priekš tā vajadzīgi kaut kādi iespaidīgāki argumenti.Attiecībā uz pārliecināšanos. Pirmkārt, ja Jūs sakāt, ka Baltkrievijā pēdējo reizi esat bijis pirms 5-6gadiem un, cik saprotu, neesat arī savā profesijā saistīts ar kaut kādiem Baltkrievijas sabiedrisko procesu pētījumiem, tad kāpēc, lai kādam rastos pārliecība, ka jūs labāk par citiem zināt, ka Baltkrievijā viss ir nepareizi. Otrkārt, manuprāt, tomēr lielākā daļa cilvēku iespaidojas ne no masu mediju informācijas(jo īpaši tāpēc, ka par Baltkrieviju mums nemaz tik ļoti daudz informācijas no medijiem nepienāk), bet no t.s.\”zinošo cilvēku\” viedokļiem. Un tie nebūt nav tūristi. Domāju arī Jūs ziniet, ka Latvijā ir diezgan daudz baltkrievu izcelsmes iedzīvotāju un arī Baltkrievijas pierobežā dzīvojošo, kuriem joprojām tur ir radi un daži uz turieni braukā vairākas reizes gadā.Man, piem., ir tādi kaimiņi. Un viņu viedoklis veidojas ne jau pa autobusa logu, bet arī ne no socialpolitiskās analīzes,bet no ļoti vienkāršiem kritērijiem, piem,ko radu ģimene var atļauties nopirkt ikdienā pretstatā tam, ko viņi var atļauties nopirkt Latvijā, jā arī no benzīna cenas.Tie ir parasti,pārsvarā lauku ļaudis, kuriem neko neizsaka biedēšana ar kaut kādām politiskām represijām un vēršanos pret opozīciju, jo viņi sevi neidentificē ar šīm lietām. Tāpēc es uzskatu, ka lai cilvēku Latvijā, kurš pārtiek no savas piemājas saimniecības, mēģinot realizēt savus piena produktus vai bezdarbnieku, kuram no visām pusēm nāk priekš viņa reāli neapmaksājamie rēķini, pārliecinātu par to, ka viņam piedāvātā un no viņa pieprasītā cena ir ekonomiski pamatota, bet tas, ko viņi redz Baltkrievijā ir \”baltiem diegiem šūts\” ir jāizmanto kaut kas spēcīgāks par vienkāršu apgalvojumu- saprotiet taču, ka tas tā ir. Pat, ja tas cilvēks saprastu, ka viss šis \”kāršu namiņš\” var sabrukt jebkurā brīdī tāpat kā savulaik PSRS,tas viņu maz ietekmē, jo pilnīgi dabiski lielākā daļa cilvēku dzīvo šim brīdim, nevis kādai miglainai perspektīvai.
\”…телевидение за последние двадцать лет мутировало из рупора власти в коллективное бессознательное.\”Nejauši uzdūros internetā šai frāzei un atcerējos mūsu diskusiju par mediju ietekmi un sabiedrisko domu. Būtu interesanti uzzināt Jūsu attieksmi pret šādu repliku.
Tas ir mēģinājums novelt vainu par Krievijas televīzijas deintelektualizāciju no tiem, kas to ir darījis apzināti un ar skaidriem mērķiem, uz tiem, kas to pieņem un nespēj tam pretoties.
Un kā ir ar Latvijas TV? Mūsu TV neredzu ne trešo daļu no tā kaut vai diskusiju raidījumu piesātinājuma, kas redzams Krievijas kanālos. Lai kādu kritiku varētu adresēt šiem Krievijas dažādu TV diskusiju šoviem un uzskatīt vien par izkārtnēm, kas nosedz reālo situāciju, pie mums es neredzu pat šādas izkārtnes.
Kāpēc: nosauciet man, lūdzu, diskusijas, kuras Jūs skatāties Krievijas kanālos.
Vai tad jūs nezināt, kādi ir diskusiju raidījumi Krievijas TV? \”NTVešņiki\”, \”Čestnij poņedeļņik\”(NTV), \”Narod hočet znat\”, \”Liņija zašiti\”(laikam TVC), \”Dueļ\”(kas piemums tiek tulkots kā \”divcīņa\”, KTV), retāk \”Sudite sami(PBK), u.c. Protams, neskatos tos visus regulāri un pilnībā, bet reizēm pavērojot, konstatēju, ka mūsu TV diemžēl nekā līdzīga nav. Pat, ja šie raidījumi būtu tikai sabiedriskās diskusijas imitācija. Mums pat šī imitācija netiek radīta. Protams, ja par sabiedrisko diskusiju neuzskata anonīmo lamāšanos internetā.
Protams, es nezināju, ko Jūs skatāties :)Ok. Bet daudz Jūs tajās diskusijās redzat Krievijas valsts vadītājus vai viņu kritiķus?Latvijā? Nu jau labu laiku neesmu skatījies KNL vai Preses klubu. Bet cik atceros, tur regulāri piedalās gan valdības un partiju vadītāji, opozīcija un pārējie kritiķi, kurus varas, cik es zinu, sev neatlasa.Man nav sajūtas, ka Latvijā nenotiek debates. Arī vārda brīvība principā pastāv. Nav kvalitātes, ļoti maz smadzeņu, ļoti ierobežota intelektuālā kapacitāte. Krievijā tā dzīvo tikai nišu medijos – un tie protams nav TV. Bet Latvijā, kur principā nav ierobežojumu, nav kam radīt saturu.Es tā ar atrunām par Latviju, tāpēc ka Latvijas krieviski producējošajos medijos pastāv cenzūra, jo tās ir strikti propagandu apkalpojošas, iekšējās ietekmes struktūras.
Bet to kādus diskusiju raidījumus Krievijas TV rāda Jūs taču zināt. Neapspriežam jau manus skatīšanās paradumus.Par to vai valsts vadītājiem personīgi jāpiedalās šova tipa raidījumos es piemēram nevaru atbildēt viennozīmīgi. Prezidenta un valdības pārstāvji, tajā skaitā ministri, šajos raidījumos ir piedalījušies un oponējošie viedokļi tur skan vienmēr. Šie mūsu raidījumi ir pavisam cita rakstura ,sarunu, ne diskusiju raidījumi. Un mūsu valdības vadītāju piedalīšanās tajos pēc saturiskuma līdzinās ikgadējiem Krievijas valdības vadītāju atbilžu seansiem uz iedzīvotāju jautājumiem.Ir būtiska atšķirība vai žurnālisti iztaujā amatpersonas(tas, protams, arī ir vajadzīgi)vai divu pretēju viedokļu pārstāvji, attiecīgā virziena speciālisti argumentēti pamato savu nostāju. Tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis, bet uzskatu, ka pat pie visām iespējamajām nepilnībām(cenzēta dalībnieku atlase un teksti)Krievijas TV diskusijas man šķiet daudz vērtīgākas, informatīvākas, kā mūsu KNL un Preses klubs kopā ņemti.Neredzu jēgu brīvībai, ja nav, kā Jūs rakstāt, intelektuālās kapacitātes, smadzeņu un satura radītāju, kas šo brīvību realizē.Lai cik, varbūt ciniski tas neskanētu,(bet kaut ko līdzīgu ir apgalvojuši arī jomas speciālisti) , uzskatu, ka priekš sabiedrības kopumā pozitīvāka ir situācija,kad eksistē intelektuālā kapacitāte,pat pie brīvības ierobežojumiem, nevis brīvība \”bez seguma\”.
Yep, apspriežam tieši Jūsu preferences. Jūsu realitāte uztvere ir ļoti atšķirīga no tā, kā uz lietām skatos es. To, ko Jūs savā komentārā saucat par diskusiju ar \”prezidenta un valdības pārstāvjiem\”, es uzskatu par sarežisētu, plakano izrādi smadzeņu skalošanai, ko sevi cienošam cilvēkam skatīties nekādas motivācijas nav. \”Oponējošie\” viedokļi – varbūt Jūs neesat vienkārši lietas kursā, ka tie, kam tiešām ir oponējošie viedokļi, televīzijai pat tuvoties nedrīkst. Cik sen Jūs tur redzējāt Nemcovu, Vladimiru Ryžkovu, Michailu Kasjanovu, Ilju Jašinu, Juriju Afanasjevu, Viktoru Šenderoviču, Alekseju Navalniju? Šie ir cilvēki, kam ir viedokļi un informācija par režīma un konkrēti Putina korumpētību, par režīma kļūdām un noziegumiem, par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, un kam ir priekšlikumi par darāmo. Bet diskusijas starp diviem vai trim režīma propagandistiem nav diskusijas. Jo tajās Jūs neko neuzzināt par Krievijas megaprojektiem un mega-otkatiem, par Putina pilīm, par Putina un Sečina lomu Yukos izlaupīšanā, par Magnitska nāvi un viņa benžu apbalvošanu, par Krievijas milzīgo budžeta dificītu kamēr naftas/gāzes cenas ir augšā, par ļoti daudz ko Jūs tajās īsteni vērtīgajās \”diskusijās\” nedzirdat. Un tāpēc laikam uzskatāt, ka Latvija ar savām mūžīgām kņadām un klaigām par korupciju Rīgas Domē un partiju tēriņiem uz priekšvēlēšanu reklāmu, par oligarchiem un astoņkājiem – ir melnais caurums, bezcers un diskusijas ir tādas mazvērtīgas, neinformatīvas, vienmēr par vienu un to pašu. Bet Krievijā – tur ir atbilžu seansi.Latvijas diskusijas līdzinās šiem seansiem? Vai kāds KNL laikā lūdz Dombrovski salabot ūdens padeves caurules ciematā? Es ticu Jums, ka Jūs skatāties Krievijas TV. Bet vai Jums atliek laika paskatīties arī pašmāju, par to man vairs nav pārleicības. Ja Jūs neredzat jēgu brīvībai, tā ir Jūsu problēma. Bet Jūs to savu neizpratni nekādā gadījumā nedrīkstat uzspiest nevienam citam, atbalstot brīvības ierobežojumus. Jo tādus ierobežotājus ilgi meklēt nevajadzēs. Brīvību Jūs gribat ierobežot tai abstraktai \”sabiedrībai kopumā\” laikam kaur kur uz Marsa, bet zagļi un korumpanti ierobežos manu brīvību tepat.
Labi, pa punktiem.1.Es nevienā vārdā neapstiprinu vēlmi pēc brīvības ierobežojumiem, es tikai izsaku viedokli, ka Latvijā pašreiz šī brīvība tiek bezdievīgi \”pasēta\”. Un dažkārt man šķiet, ka tas ir lielāks noziegums pret brīvību kā tās talantīga imitēšana. Lūk kas mani nomāc.2.Jau rakstīju,neapstrīdu, ka Krievijas TV diskusijas ir režisētas, taču no tīri skatāmā viedokļa, kā skatītājam (nerunājot pat par saturu)tās skatīties ir daudz interesantāk, kā mūsu-brīvās diskusijas, kurās brīžiem acīmredzami uzdotais jautājums vai nu jau ietver atbildi vai vispār nav mērķēts uz atbildes sagaidīšanu.Pašmāju raidījumus es skatos, tieši tāpēc arī varu salīdzināt un izdarīt secinājumus.KNL tiešām ir vienīgais skatāmais šajā jomā, bet jau minēju, tā tomēr nav gluži diskusija tādā veidā kā es to gribētu. Vienu brīdi Domburs mēģināja kaut ko tādu veidot, nezinu, kāpēc šī līnija netika turpināta.3.Par nosauktajiem uzvārdiem. Daļēji jau atbildēju 2.punktā.Neapgalvoju, ka Krievijas TV ir pilnīga brīvība satura izvēlē.Saku vien to, ka pēc formas viņu raidījumi vienkārši ir interesantāki.Bet ir vēl cita lieta. Vismaz divi no nosauktajiem savulaik paši bijuši augstos amatos valdībā, iespējams tas nav pareizi un muļķīgi, bet man ir maz ticības, ka viņi ir dzīvojuši un rīkojušies savos amatos kaut kā savādāk kā tie, ko viņi tagad kritizē, tāpēc man ir grūti viņiem un visiem, kas aiz viņiem stāv ticēt.Un pēdējais. Par korupciju, slepkavībām un dažādām neizdarībām valstī visi manis nosauktie TV kanāli un īpaši konkrētie raidījumi stāsta katru dienu arī bez nosaukto personu klātbūtnes. Un nav jābūt lielam gaišreģim, lai arī bez tiešā teksta saprastu, ka, protams, tā ir arī valdības vaina.Kopsavilkums. Atkal vien mans subjektīvs viedoklis. Runājot tieši par TV. Un nepārprotiet atkal, ka aicinu uz brīvības ierobežošanu. Bet. Netalantīgi, neinteresanti veidoti raidījumi par aktuālām problēmām , manuprāt, daudz ātrāk degradē brīvības nozīmi cilvēku izpratnē, kā talantīgi uzrežisēta diskusija. Vēlreiz atkārtoju, tas ir tikai attiecībā uz TV raidījumu kvalitāti un tas nenozīmē, ka es neredzu jēgu brīvībai kā tādai. Es neredzu jēgu brīvībai, ja tās iespējas netiek izmantotas. Jūs rakstāt-smadzeņu skalošana, pareizi. Bet tāda jau ir masu mediju loma, ne jau tikai negatīvā nozīmē. Tas nozīmē veidot sabiedrības viedokli. Ja to nemāk darīt talantīgi,interesanti, tad arī nekad nesasniegs rezultātu. Domāju, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlas skatīties Krievijas TV ir tieši šis INTERESANTUMS. No tā izriet, ka ar neprofesionālismu TV mēs paši grūžam mūsu skatītāju citā informatīvajā telpā. Lūk kā es saskatu problēmu. Bet , protams, es savu viedokli nevienam neuzspiežu, taču, manuprāt, tas ir acīmredzami Latvijas TV zaudē \”informācijas karā\” Krievijas TV. Bet es neuzskatu, ka tas ir neizbēgami noveļot visu uz izmēriem, resursiem utt.Ir jāstrādā pie tā, ko Jūs rakstījāt \”Nav kvalitātes, ļoti maz smadzeņu, ļoti ierobežota intelektuālā kapacitāte.\” Un šajā jautājumā neviens, pat Krievija mums nevarētu traucēt.Ir tikai jāgrib, vispirms to saprast, pēc tam to izmainīt.