Turpinājums. Iepriekšējās daļas:
Klasei 2 es gribētu pievērst īpašu uzmanību, lai gan mana aptauja nedod man iespēju spriest pietiekami objektīvi par šīs klases īsto seju.
Klase 2, jeb „neticošie”, Latvijā un visā post-Sovjetijā ir absolūti nospiedošā vairākumā. Kā jau rakstīju, es uzskatu, ka šiem cilvēkiem klājas vissmagāk, jo ikdienas neticības vingrinājums var pārvērst cilvēku un daudzus pārvērš par negudriem un ļoti neinformētiem ciniķiem, kas „netic” pārāk sarežģītām atbildēm uz dzīves jautājumiem, meklē prastākas un labprātāk „tic” pasakām un sazvērestību teorijām, nevis informācijai, statistikai, ekspertiem, jo ir pārliecināts, ka viņu mērķtiecīgi maldina un piekrāpj ja ne „žīdi”, „pasaules valdība”, tad vismaz Dombrovskis un namu pārvalde.
Būdami „pa vidu” starp neatkarīgi domājošiem „pašrealizētājiem” un iracionāli domājošiem tradicionālistiem, Klase 2 ir ļoti labila un patiesībā viegli ietekmējama. Un tā kļūst vēl labilāka krīžu laikā, kad pienāk brīdis pārskatīt savus uzskatus un pielāgoties jauniem apstākļiem. Iznākums, uz kuru metīsies Klase 2, ir atkarīgs no sabiedrībā dominējošās vides, kuru var ietekmēt intelektuālā minoritāte. Klase 2 kļūst nobriedušāka, gatavāka pieņemt pašcieņas, brīvības un atbildības vērtības intelektuāli stimulējošā vidē. Un iesīkst vulgārā cinismā, ja tādas vides nav.
Es šo to esmu rakstījis par nepieciešamību radīt intelektuāli stimulējošu vidi un par piemēriem, kas liecina, ka ar to Latvijā ir lielas problēmas. Latvijas publiskajā telpā ir parādības, ko organizē paši intelektuāļi un kas nes postošu efektu intelektuāli stimulējošai videi.
Latvijas Radio „Brīvais mikrofons” ir viena no tām parādībām, kuras postošo efektu intelektuāļi paši nespēj kontrolēt. Šis raidījums jau sen ir kļuvis par neierobežotas naida propagandas un fantastisku muļķību izplatīšanas līdzekli. Kaut gan „Brīvais mikrofons” nav vienīgais veselā saprāta apkarošanas formāts „Krustpunktā”. Nesenais, 4. decembra, „duelis” par-pret euro izvērsās par tumsonības tiražēšanas līdzekli kādam „antiglobālistam”, spilgtam Klases 2 pārstāvim. Atliek tikai brīnīties, kam vispār ienāca prātā domā tērēt sabiedriskā medija ētera laiku uz kaut ko tik kretīnisku.
Protams, Radio Baltkom keeps burning up un kā tāds lielā mērā ir Klases 2 bastions, kur Klase 2 satiek Klasi 2, uzdod sev jautājumus un pati uz tiem atbild. Klase 1 šajā medijā parādās daudz retāk nekā Latvijas Radio ēterā. No „Brīvā mikrofona” un Radio Bē būtu iespējams zīmēt mūsdienu Latvijas Klases 2 portretu. Protams, arī no komentiem internetā, bet tam labāk vispār nepieskarties. Par citiem elektroniskiem medijiem neko nevaru teikt, jo tos nepatērēju.
Manā aptaujā Klase 2 pārspēj pat konservatīvo Klasi 3, uzskatot, ka cieņai pret varu jābūt lielākai, jo acīmredzot viņi vissāpīgāk izjūt to vakuumu. Lai gan visas trīs klases ir pietiekami noilgušas pēc šīs cieņas, bet Klase 1 iztiek bez tās nedaudz vieglāk, jo tai to vakuumu tomēr lielā mērā piepilda cieņa saviem spēkiem, un cieņa varai, tāpat kā piederība valstij Klasei 1 varētu būt nozīmīga kā daļa vides, daļa tās pasaules, ko Klase 1 cenšas sakārtot – tādēļ arī valstij un varai viņu pasaulē jābūt tādām, lai tās varētu cienīt.
Atbildot uz šo jautājumu, dalībnieki acīmredzot neabstrahējās no Latvijas situācijas. Latvijā darbojas leģitīmi ievēlētās pārstāvniecības demokrātijas institūcijas, kurām jāatbilst savu vēlētāju (pilsoņu un nodokļu maksātāju) gaidām, cerībām, novēlējumiem, nostādnēm. No tā ļoti loģiski izriet, ka ievēlēt pareizo, nacionālajām interesēm atbilstošo un šīs intereses īstenot spējīgo politisko spēku, kā arī šo spēku kontrolēt ir sevi cienošā pilsoņa vistiešākā atbildība.
Ja Klase 1 būtu abstrahējusies no Latvijas situācijas un pielaikojusi, piemēram, Krievijas, Sīrijas, Turkmenistānas vai Ziemeļkorejas situāciju, Klases 1 rezultāti būtu daudz liberālāki, jo nekādas cieņas varas uzurpatoriem un diktatoriem nevar būt, lai gan tie ir visīstākā vara, vara ar ļoti lielu ‘v’.
Cieņai, protams, jābūt vienmēr – cilvēkiem, kas labi un kompetenti dara savu darbu, panāk vajadzīgus rezultātus sabiedrības interesēs. Attiecībā uz varu jābūt stingrai kontrolei un prasīgumam.
Klasei 3 cieņa varai ir nedaudz svarīgāka, bet arī tai ir pietiekami nopietni atsperes punkti viņu pasaulē, uz ko paļauties, kam uzticēties un ko cienīt vairāk par laicīgām iestādēm. Tā ka Klase 2 cieš no cieņas trūkuma valsts institūcijām visvairāk un pati pirmā atsakās tās cienīt.
Klase 2 pārspēj Klasi 3 arī orientēšanās uz materiālām vērtībām.
Taču ir jāatzīmē, ka tas ir viens no tiem jautājumiem, kur nevienā no klasēm nepārsniedz pat 40%, rādot modernai domāšanai tuvus uzskatus.
Vēlreiz. Es nepretendēju uz objektivitāti. Sevišķi tāpēc, ka Klase 2 un it īpaši Klase 3 manā izlasē ir ļoti mazas.
Visticamāk reālajā dzīvē Klase 2 ir tomēr mazāk konservatīva par Klasi 3, bet šajos jautājumos, šķiet, šīs divas klases varētu būt ļoti tuvas.