Ne jau par velti Saskaņai ir brāļu saites ar Putina “partiju”. Man ir pilnīgi vienalga ar ko Saskaņa skaidro šo brāļošanos, ko tādu labu Latvijai šī sadarbība spēj nest. Es jau pirms laba laika rakstīju, ka orientācija uz Putina Krieviju ir orientācija uz nelikumību, patvaļu, mežonīgo sabiedrības noslāņošanos, absolūto t.s. “tiesībsargu” un oсhrankas visatļautību, korupciju āfrikāniskos, ar prātu neaptveramos mērogos.
Tā ir orientācija uz valsts pārvaldes, jeb t.s. putiniskās “varas vertikāles” (ko savā runā parijas kongresā pieminēja arī vēl viens saorientētais, Andris Šķēle) sapūšanu un sabiedrības demoralizāciju. Vāja valsts, izzagta, pārprihvatizēta, neattīstāma ekonomika — roku rokā ar demokrātisko procedūru atcelšanu vai imitāciju, vienas čomu “partijas” monopolu, nicību par īpašuma tiesībām un cilvēka brīvībām. Roku rokā ar kampēju vienīgo politisko mērķi — saglabāt sevi varā.
Es uzskatu, ka Saskaņa — protams netieši, bet pietiekami atklāti, lai to nepamanītu — pasaka, ka vēlas šos visus brīnumus, tā teikt antivērtības, šo āfrikānisko murgu ieviest Latvijā. Un aklais nepamanīs, ka tas būtu tikai loģisks turpinājums tam lietu iekārtojumam, ko līdz šim piekopuši Šķēle, Šlesers un Lembergs ar saviem lieliem un maziem kretīniem.
Loģisks turpinājums tam, kas noveda valsti līdz bankrotam, zemākajam ekonomikas kritumam Eiropā, masveida emigrācijai. Loģisks turpinājums tam, kas noveda pie nepieciešamības griezt valsts izdevumus par simtiem miljoniem latu dažus gadus pēc kārtas. Loģisks turpinājums korupcijai, valsts izzagšanai un morālajam pagrimumam — tikai jaunā, augstākā, kliedzošākā līmenī — kad valsts birokrātam nav jābaidās ne no valsts kontroles, ne no sabiedrības, kad birokrāts pats sevi ieceļ un pats sevi pasludina par vienīgi iespējamo līderu un glābēju, bet savus čomus — par ui kādiem šerpiem profesionāļiem.
Tāpēc šķiet dīvaina Sandra Toča apoloģētika. Ēlerte vadot “Dienu”, bet Jānis Urbanovičs trīs reizes nomērot, pirms pasaka “būs Biškeka”, ja Saskaņai neļaus uzurpēt varu valstī zem populistiskā lozunga par kaut kādiem “profesionāliem ministriem”. Nezinu, var jau būt, ka Sandris zina, ko saka. Var arī būt, ka viņi pat kopā to trīs reižu nomērīšanu praktizē, un Sandris tikai aiz kautrības neprecizē politiskās simpātijas savā blogera profilā.
Bet es skaidri redzu, ka ar to savu “Biškeku” Jānis Urbanovičs sāk skaļi proponēt no Putina “partijas” aizgūtās antivērtības. Vēlreiz: idiotisms ap “profesionālajiem” ministriem ir tikai aizsegs stratēģijai uz vēl lielāku bezatbildību valsts pārvaldē. Vēl lielāku bezatbildību, lielāku visatļautību, nafig parlamentu un vēlētājus — “citādi” Biškeka! Šķiet, tā Biškeka drīzāk sagaidāma tieši šīs kārotās bezatbildības un visatļautības, valsts izzagšanas rezultātā. Nu tas ir tas, ko grib Saskaņa, kurš nu tur mēra trīs vai trīsdesmit trīs reizes, un tas, par ko balsos Saskaņas vēlētāji.
Pasakiet, kurš pie pilna prāta var piedāvāt ārstēt Latvijas politiķu jau tā katastrofālo bezatbildību un politisko nekompetenci ar vēl lielākas politiskās bezatbildības ieviešanu un izpildvaras nodošanu politikā vēl nekompetentāku ļaužu rokās?!
Tāpēc es saku, ka brīnos, ka Sandris izvēlējās aizstāvēt tik traku ideju.
Es uzskatu, ka ir jāpanāk lielāka atskaitīšanās sabiedrības priekšā, nevis mazāka. Lielāka atbildība, nevis mazāka. Lielāka demokrātija, nevis mazāka. Ļaut ierobežot savas tiesības ir vieglāk par vieglu. Vienkāršāk no tā būs ne Tev. Vienkāršāk no tā būs tam, kam būs mazāk jāatskaitās Tevis priekšā. Vienkāršāk nedomāt par valsts stratēģisko attīstību, pieņemt lēmumus par labu sev un čomiem, vienkāršāk zagt.
Man šķiet, ka Latvijai ir ļoti lielas problēmas ar valsts pārvaldi, ar sabiedrības uzticēšanos un gatavību uzņemties atbildību par savu izvēli, ar demokrātiju. Un tieši tāpēc Latvijai ir tādas problēmas ar ekonomiku. Man nav ne mazākās pārliecības, ka šajās vēlēšanās piedalās kaut viena partija, kura kā partija, nevis atsevišķi indivīdi, izprot šo problēmu kopumā un — vēl mazāk — kura tās problēmas būtu gatava sākt risināt. Diemžēl. Traģiski.
Bet atbalstīt vēl lielāko ļaunumu ir taču vājprāts.