fbpx
Search
Close this search box.
Socioloģiskā aptauja par atbalstu partijām Dānijā. Avots: b.dk

Uz gaumīgas grafikas acis atpūšas. Vienmēr paticis, kā partiju reitingi tiek pasniegti Dānijā. Salīdziniet ar tizlajiem 19.gds. Excel attēliem Latvijas medijos. Jā, Dānijā tagad ir neliela valdības krīzīte. Viena partija, SF, Sociālistu tautas p., pametusi valdību pēc 19% akciju valsts energo uzņēmuma Dong Energy pārdošanas amerikāņu investīciju bankai Goldman Sachs.

Līdz krīzei valdības koalīcijā darbojās 44% parlamenta deputātu, tagad 35%. Līdz krīzei koalīcijā darbojās 3 partijas, tagad 2. Vairākumu 51% apjomā nodrošina vēl vienas ārpus koalīcijas darbojošās partijas atbalsts. Tagad formula acīmredzot būs 2+2 ar to pašu 51%.

Situācijas jaukums ir tajā, ka šī lielā “koalīcija”, kas bija 3+1 un tagad 2+2, vēlētājam bija zināma līdz vēlēšanām. Šīs partijas gāja vēlēšanās, atklāti pozicionējot sevi kā sabiedrotos. Jaukums ir atklātā un godīgā spēlē. Vēl lielāks jaukums ir, ka partiju sadarbošanās pamats ir it kā pats loģiskākais, kuru ir neiespējami apšaubīt, – ideoloģija. Dānijā visas partijas ir ideoloģiskas, tātad saprotamas. Valdošās koalīcijas partijas ir kreisa spārna partijas.

Ir šajā visā sistēmā vēl lielāks jaukums. Koalīcijas lielākā partija, SocDem, nav lielākā parlamentā. Tai ir 45 vietas. Tās līdere Helle Thoning-Schmidt kļuva 2011. gadā par premjerministri pateicoties visas kreisās “koalīcijas” kopējai veiksmei vēlēšanās.

Lielākā partija, Venstre Dānijas liberālā partija, ar 47 deputātiem un attiecīgi lielāku skaitu vēlētāju vēlēšanās ir opozīcijā kopā ar saviem trim sabiedrotajiem. Viņiem kopā ir 49% balsu. Arī šīs četras partijas gāja vēlēšanās ar skaidru vēstījumu, ka sadarbosies Folketingā – savā starpā, uz ideoloģijas pamata, skaidri un saprotami.

Un te parādās vēl viens jaukums – attīstītās demokrātijas, demokrātijas institūciju jaukums. Lielos vilcienos politiku, protams, nosaka lielās pārstāvības partijas, kuras pārliecina vēlētājus. Dānijā tās ir SocDem, Venstre plus vēl pietiekami lielā Dansk Folkeparti. Taču tas, kurš veidos valdību – SocDem vai Venstre -, ir stipri atkarīgs no mazākuma, mazākumiem, no tām mazajām partijām, kas “taisa” karali. Un ne tāpēc ka vai ne caur to, ka vienai vai otrai no tām ir “zelta” akcija. Bet tāpēc ka vēlētāja priekšā partijas spēlē godīgu un saprotamu spēli.

Tādi nu ir jaukumu tai demokrātijā. Ja, protams, tajā darbojas ne mērkaķi, bet sevi cienoši, zinoši, godīgi un ambiciozi politiskie līderi un to ciena sevi cienoši, godīgi un brīvi vēlētāji.

Nu un pēdējais – par bildīti. Opozīcijas partijas atbalsta tagad tuvu 56% vēlētāju pēdējā aptaujā, ko var atrast laikraksta Berlingske Tidende webvietnē. Ko lai dara, pēdējās vēlēšanās uzvarēja kreiso koalīcijā. Tā ka esi kaut pati lielākā partija galaktikas vēsturē – ja tava koalīcija zaudē, vai vēl jo vairāk tev vispār nav sabiedroto, tad sēd opozīcijā un mācies no kļūdām…

…Bet vēl labāk pašlikvidējies, ja koalīcijā tevis nav, piemēram, tāpēc ka esi Kremļa nofinansētais blēdis un tavs mērķis, piemēram, ir destabilizēt situāciju Latvijā un nepieļaut sabiedrības konsolidāciju, jo ar konsolidētu sabiedrību Eirāzijas gondvanai nebūs tik viegli tik galā.

2 thoughts on “Demokrātijas jaukumi uz viena necila piemēra”

  1. Thank you for your sharing. I am worried that I lack creative ideas. It is your article that makes me full of hope. Thank you. But, I have a question, can you help me?

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *