Tikko atgriezos no Fēru salām, pirmais darāmais nobalsot. Nobalsots, ieplusots, izsvītrots. ĢVK. Galīgi ne savā vietā, pārliecinājos, kad redzēju pēdējoreiz augusta beigās. No visiem NB8 ārlietu ministriem visvājākais, vienepārliecinošākais. Skolnieks. Galīgi nesapratu ĢVK kā ārministru ideju. Ok, laiki mainās.
Føroyar ir foršas. Bet bija baigi augsts. Brauciens kopā ar kolēģīšiem uz pāris dienām. Flickr.com izliku Faroe set, laipni lūdzu apskatīt 🙂 Tas ir tas pats, kā šīs lapas apakšā.
Pasekoju nedaudz dāņu vēlēšanām. Internetā, tv un avīzēs. Danmarks Radio internetlapā bija pieejama superīga grafika ar prognozēm un analīzēm. Pat lasīt neko nevajadzēja. Latvijas Radio lapa ir tizluma iemiesojums uz šī fona, un ne tikai Latvijas Radio. Kur ir 21. gadsimta visitora cienīgā grafika? Labi, nav naudas. Smadzeņu arī nav, gaumes, profesionalitātes, nu kaut kripatiņas patriotisma? Pa-tri-o-tisms, dzirdējāt par tādu? Bet kā jūs domājat, igaunīši mūsu slavenie, tika pie savas E-stonia’s? Valdība uzrunāja, un IT gurusi patritiski pielika visas pūles. Tā vismaz sākās, kā stāsta Linnar Viik. A kašš maņ par tuo buušš? Tizlums. Un nemaksā tas nemaz tik dārgi. Es tik noskatos, un katru reizi brīnos, kā Latvijai tā nevaicas ar elementāru managementu, organizēt cilvēkus, piesaistīt speciālistus, un vienkārši ņemt un izdarīt kaut ko labu, līdz galam, high quality, get things done for once.
Jābūt pilnīgam idiotam, lai nesaprastu, cik fantastiski svarīgu vietu estētika ieņem jebkura cilvēka dzīvē. Valsts, iestāde, uzņēmums, grupa vai indivīds nepārtraukti sūta signālus, komunicē savus vēstījumus caur zīmēm, caur izvēlēto stilu. Cilvēki, ieraugot to simts gadu nemainījušos Latvijas valsts informāciju sniedzošās iestādes interneta lapu, desainu TV Panorāmas studijā vai kaut ko līdzīgu un saprot, ka šeit nekas nemainās, kā bija tizli un stulbi, tā arī paliek. Kas ir tie barbosi, kas par to valsts estētiku atbild? Ir taču kāds, kas sēž un nifiga nesaprot un nedara, jābūt taču.
Nu jā, par tām vēlēšanām Dānijā. Kas man šķita simpātisks, ka iznākumu pašā sākumā aprēķināja kā kreisās koalīcijas vietas Folketingā pret labējās koalīcijas potenciālajām vietām. Atbalsts lielākajām partijām abās frontēs, SD un Venstre, palika praktiski nemainīgs (SD, kas tagad veido valdību, pat nedaudz saruka, bet Ventre, kas zaudēja vēlēšanās, saņēma mazdruscītiņ vairāk un paliek Dānijas lielākā partija), mainījās balsis mazajām partijām. Visu izlēma tieši mazo partiju vēlētāji. Jo bija iepriekš skaidrs, kurš ar kuru iet koalīcijā, bez tirgošanām, bez bazāra un “zelta akcijām”, aiz kā vienmēr slēpjas politiskā korupcija.