Par Artusa Kaimiņa aktivitātēm, stilu, mesidžu un vienalga ko man ir atturīga riebuma tipa attieksme. Ne es par viņu jelkad gribēju runāt, ne man ir kāds viedoklis, kurā ir vērts dalīties. Ne viņam ir kāda nozīme. Thugs into the politics? C’mon, give me a break, whats the news. Par viņu tas laikam tā ka būtu viss.
Skaidrs, ka es painteresējos, ko mediji stāsta par to jauno woodstocku KPV. Novērtējiet – KPV, ne KPL… :)))
Divas domas man pavīdēja – savas partijas kāzu ģenerāļos, “politbirojā” pie lielaisā vadonisa ievēlēja brigādi līgavaiņu un atkal jo atkal tik vienu līgaviņu, kādu Lieni. Nē, man nav pretenziju, dariet, kā mākat un gribat un vispār un fig s vami, nospļauties. Tā pirmā doma bija par, ka līgavainīši Latvijā vēl nav nospēlējušies ar politikāņošanu, vēl ne visi, kas to grib, vēl tā bērnība niez vienā vietā. Kamēr līgavainīši spēlējas, līgaviņām vietas tur nebūs. Redzēs, kad sievietes beidzot nāks un dibinās – un ne sieviešu, ne nišu un ne minoritāšu – partijas līdzās vīriešiem un ieņems ne kvotētās vietas, bet piedalīsies procesā pilntiesīgi un pilnvērtīgi, tad varēs teikt, ka kopumā ir beigusies totālā politikāņošana, politiskā amatierēšana, ka esam brieduma sabiedrība un partijas, kuras mēs dibinām, ir uzmanības vērti, vērā ņemami spēki, nevis veco buku patvērums vai kāds low-life balagāns.
Otrā domā patiesībā bija pirmā, bet pasniegt to ir logiskāk otrādākā secībā. Līgavainīši dominē, jā. Nav vēl nospēlējušies, jā. Sajūta tāda no tā entuziāsma, ar kuru saskrēja līgavainīši, ka nu varbūt beidzot kaut šis te kā-viņu-tur-sauc kaut ko reāli salašņainu veidos – nu viss pēc tā taču izskatās – nu kaut ko tādu, kur beidzot varēs neslēpt savu patieso kretinismu, nu kaut ko tādu fašistisku, ko tagad katru vakaru rāda Krievijas televīzijā – viss ir atļauts, var melot un gvelzt dajebkādas stulbības, jo tā tagad ir krutāk. Kā jau teicu – low-life.
Or should it still be a cooler match–KPL? Katastrofāli Pubertātiskie Līgavainīši? Kopistiskās Politikāņošanas Līga. Kroplā Populisma Lauskas. Nē?