Jā, tā tas arī turpināsies – mēs arī turpināsim tajā paša garā – apmēram tādas būs arī citas idejas, ko mēs turpināsim saņemt no Vienotības un kopumā no Latvijas politiskā elites. Jaunas, svaigas, foršas, inovatīvas, kas kaut ko maina, uzlabo, ļauj sabiedrībai un ekonomikai attīstīties veselīgāk.
Viņi mums it kā pasaka, go f*ck yourselves, un mēs lēkdami skrienam darīt tieši to pašu, un tāpēc “dienas beigās” mūs neatstāj dīvainā sajūta – vai tad neesam f*cked up? Oi oi, esam.
Te būtu it kā pietiekami nu kaut atsaukties uz Mike Collier “Copy Estonia?..” Bet nē, turpinājumā redzu ziņu par iniciatīvu ļaut nepilsoņiem balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Turpinās! Turpinām neko nemainīt, kaut ko piekopēt no igauņiem. Kaut ko nepiekopēt, kaut ko “nedarisināt”, kaut ko aizmirst, kaut ko f*ck up.
Ir kaut kāds kretinisks nepilnvērtīgums visā ņaudēšanā un Igaunijas aplaizīšanā. Es tajā skaidri dzirdu – ko es, es pac jav esso līkrokains tizlens.
Kāpēc gan neieslēgt smadzenes, just for once, this once to try not to continue, get out of your stuffy, airless box? Kāpēc gan nepamēģināt būt pirmajam, kas atrisinātu vienu smagu un ārkārtīgi svarīgu problēmu?
Jebkuru, ne tikai nepilsoņu. Nodokļi, uzņēmējdarbība, ārvalstu investīcijas! Vienoties, ka valsts ir pakalpojumu institūcija, ko izdomāja, uzcēla un uztur un apmaksā sabiedrība. Vienoties, ka nav nekādu valsts interešu, nav nekādu valsts pozīciju un pušu. Ir tikai viens subjekts – sabiedrība – un visam jānotiek sabiedrības interesēs.
Vienoties, ka nekad, nevienā kontekstā, nevienā situācijā, jau nerunājot par likumiem, nedrīkst vērsties pret cilvēkiem – neatkarīgi no viņu identifikācijas.
Jāvēršas pret korupciju, tās noziegumiem, pret indivīdiem, kas to praktizē un par to ir individuāli atbildīgi likuma priekšā. Pret nodokļu nemaksāšanas gadījumiem. Pret noziegumiem. Nekādā gadījumā ne pret cilvēkiem, sabiedrības daļām. Nepieļaut to pat retorikā. Par to varētu vienoties.