Kurš vadīs Latviju kara gados?

Mani ļoti uztrauc, kurš vadīs mūsu valsti kara gados. Sācies jauns karš vai nav, ir skaidrs, ka Putina Krievija, kas karam jau dažus gadus gatavojusies, nostāda sevi pret Rietumiem, un ir jānotiek kaut kam ļoti nepatīkamam, dramatiskam, lai pārvarētu šo eskalāciju. Acīmredzot Eiropu gaida nenoteiktības, varbūt nestabilitātes gadi. Latvija ienāk šajā posmā ar vāju demokrātiju, vājām institūcijām.

Politiķos, valsts elitē acīmredzami trūkst vienotās izpratnes par Latviju kā par Rietumu vērtību sabiedrību. Uz šī fona Latvijas valsts ir tik acīmredzami vājāka par vienu vai otru blēdi, kas var bezgalīgi un nesodāmi organizēt izmeklēšanas un tiesas sabotāžu.

Es domāju, ka politiķu starpā ir tieši labuma ieguvēji gan no tā, ka Latvija līdz šim nav attīstījusi savu demokrātisko identitāti, gan no noziedznieku nesodāmības, gan no tā, ka Latvijā medijus kontrolē oligarchi vai Kremlis. Manā izpratnē tas ir cieši saistīts ar faktu, ka, neskatoties uz šķietamo politisko konkurenci, partijas, kas atrodas valdības koalīcijā un gūst patriotiski un demokrātiski noskaņotu vēlētāju balsis, ilgus gadus tolerē Latvijas politiskajā dzīvē un sev blakus parlamentā cilvēku grupu, kurus tik acīmredzami iedvesmo, finansē un citādi kūrē un atbalsta Kremļa specdienesti un kuri ir Maskavas radītā “iesaldētā” konflikta aģenti un sabiedrības sašķeltības garanti.

Es nesaprotu, kāpēc tolerē, kāpēc nestāsta patiesību par Maskavas piekto kolonnu Latvijā, kāpēc slēpj informāciju, kura, jādomā, ir viņu rīcībā. Vai Latvijas politiķus kāds šantažē? Jo viņi paši kaut kādā mērā iesaistīti tajās izdevīgajās attiecībās ar Maskavu? To ir viegli iedomāties, ņemot vērā to, ka partiju valsts finansēšanas organizēšana faktiski arī tiek sabotēta, un ka parastam cilvēkam post-padomju sabiedrībā nav un nevar būt starta kapitāla.

Maskavai vienmēr būs vairāk naudas, nekā savām partijām varēs piešķirt Latvijas nodokļu maksātājs. Un mēs nekad nevarēsim garantēt, ka mūsu politikā darbosies tikai godprātīgi cilvēki ar kristāli tīriem nodomiem. Kā nodrošināt politikas un valsts pārvaldes pašattīrīšanās machānismu? Kā mazināt Kremļa ietekmi Latvijas politikā? Kā tikt pāri Kremļa pretdarbībai?

Galu galā politiskās konkurences un līdz ar to Latvijas demokrātijas liktenis ir atkarīgs no partiju finansēšanas un mediju brīvības. Un Kremlim, šķiet, ir milzīgas iespējas to turpināt sabotēt. Jābūt risinājumam!