fbpx
Foreign Policy par to, kā Latvijai ir izdevies nodzīvot COVID19 krīzi gan bez īpaši necilvēcīga lockdowna, gan bez lieliem upuriem, un pamana arī ko absolūti fundamentālu Latvijai: cīņā ar vīrusi latvieši un krievi, šķiet, sāk viens otru uztvert nedaudz nopietnāk.
Pavasaris latviešu un krievu attiecībās?
Vai COVID19 atnesis pavasari latviešu un krievu attiecībās?

Foreign Policy raksta par Latviju. Cik forši pagaidām ir izdevies izkulties no COVID19 krīzes gan bez īpaši necilvēcīga lockdowna, gan bez lielā skaita upuru salīdzinājumā ar kaimiņiem. Uz šo dienu Latvijā ir 970 inficēto un 19 miruši, kas ir krietni mazāk nekā jebkurā citā Ziemeļeiropas valstī.

FP pamana arī ko absolūti fundamentālu, ļoti latvisku – Latvijai raksturīgu – detaļu:

It appears that a medical crisis has helped Latvia resolve its identity crisis and enhanced the public’s sense of safety, as well as the feeling that the national government cares about its citizens.

Along with the public support for the government’s response, the pandemic seems to have helped bring the country together. The two most prominent experts on the pandemic, Dumpis and Jurijs Perevoščikovs, happen to be from different sides of Latvia’s ethnic divide. Dumpis is an ethnic Latvian, while Perevoščikovs is a member of the country’s Russian-speaking minority.

Having representatives of both communities as the public face of the government’s COVID-19 response is “an unexpected side effect of the pandemic,” says [Krišjānis] Kariņš. “The virus doesn’t treat people by their level of income or ethnicity.”

Foreign Policy

Lai cik dīvaini, tā ir jauna pieredze! It kā gan krievu latviešu informācijas telpā, gan latviešu krievu telpā ir bijis daudz. Bet izrādās, kaut kā citādi, nekā šobrīd. Jauka pieredze, I am liking it. Tagad galvenais to neaizbanalizēt glupjos public affairs nolūkos.

Tagad domāju, kā “citādi” tas ir bijis. Nu viena atbilde var būt – parādīt kādu krieviņu latviešu “Panorāmā”, kā tādu pērtiķi, “skat kā lēkā, jocīgs krieviņš, gvelz kaut ko, re kādi pērtiķi dzīvo tepatās, a?” Un latvieti krievu kaut kādā tur medijā – “oi skaties, nekož un varbūt pat normāls cilvēks ir”.

 Kur tā šaurā zonā, līnija, kur abām pusēm ir pietiekami ērti un negribas otram galvu nokost? Tā ir jāmeklē, citādi nekad nesasniegsim. No tā ir atkarīgs nenormāli daudz kas. Tas ir tas šaurais ērtums, kur varbūt var turpināt celt Latvijas nākotni, kur cilvēki vairs nebēgs no Latvijas, kur nav ērti ne latviešiem, ne krieviem.

Atbildība, pacietība, apņēmība. Varbūt laiks tam ķerties klāt bez liekām emocijām beidzot ir pienācis.

Leave a Comment

Your email address will not be published.

shares