“Mēs esam mīļi”. Nedaudz par

Foto no jaunās kustības FB lapas. 2017. gada 26 jūlijs

Kurš Latvijas politikā, šķiet, ir tuvāks liberālām idejām, ja ne šie mīļie ļaudis? Jaunā sab’iski politiskā kustība Mēs esam par.

Vieni tikko izstājušies no pretīgās Vienotības, otri tiem pievienojušies, bet arī nevar tā pateikt, ka no pilnīgā “aukstuma” (daži ir visai pazīstami mediju mīluļi). Mīļi, draudzīgi, saviesīgi. Gribas apčubināt. Bet vai liberāļi?

Sola dibināt partiju un piedalīties vēlēšanās. Skaidrs, ka vēlēšanās, un labi, ka tā. Redzēs, kāda būs partija.

Ir misija, kas, šķiet, ir dot “tautai”, “par ko balsot”. Par visu labo, pret visu slikto. Par Latviju, par Latviju, par Latviju. Un vēl par Latviju. Jā, un par Lat… vai es to jau pateicu? Būt “par Latviju” ir labi un jauki, un saviesīgi, un mīļi. Visi jau ir par. Lembergs arī.

Ja nemaldos vārdu “liberāls” no visiem mēsesampariešiem izrunāt/uzrakstīt uzdrošinājās tikai Marija G. un tikai specializētā interneta segmentā. Savukārt saviesīgajā pasākumā mediju klātbūtnē charismatiskais Daniels P. tā arī pateica: mūs apvieno sapņi, nevis problēmas. “Mēs esam par. Par. Par.” sacīja Daniels P.

Ok, nu ko lai dara, ja gribas par. Ne tas ir centrālais. Ne sapņi, ne problēmas, pat ne tas, ka baidās izrunāt vārdu “liberālisms”. Ok, būs kārtējā bezideoloģijas partijiņa. Arī tas, ka kārtējo reizi politikā nāk, atgriežas vai maina karogu bez idejām, – nav ne jauns, ne būtisks, dzirdējuši par to, redzējuši to esam daudz. Viņi “esam par”, mēs – arī – esam redzējuši. Nekāds labums Latvijai, bet politikā jau var vēl kādu laiku padzīvot.

“Saviesīgās” – draudziņu un mīlīšu – partijas līdz šim panākumus guvušas nav. “Balsojiet par mums, mēs esam mīļi.” Otra tāda, šķiet, ir Progresīvie. Vēl Attīstība, bet tur tomēr mēģina veidot savu politisku agendu no vienas puses, bet no otras tai trūkst mediju seju. Jāņa Bordāna JKP arī sāka kā mīlīga un saviesīga, bet sāka gūt panākumus, kad izbeidza mīlīgumu un – kļuvusi par viena līdera show ar pieaicinātiem viesiem. Mīlīgi startēja Sabiedrība citai politikai, kuru izsūca skaistais gaļēdājs zieds Vienotība. Vēl protams bija neaizmirstamā Pēdējā partija – sarkastiski noskaņoto kreatīvo cilvēku humora pasākums.

Ir kāds svēts ticējums latviešu politikā, ka godīgie ļaudis godīgās partijas var dibināt, tikai saldi smaidot, turoties rokās un raidot suģestīvus burvju vārdus – “mēs esam par, par, par”, “par Latviju, Latviju, Latviju”. Es īsti nesaprotu, ko tie no reālās Latvijas politikas atnākušie vēl nav redzējuši, – viņi taču nevar nesaprast, cik sviestaini tas izklausās? Vai var? Nesaprast.

Ko šie apdegušies burnouts bez idejām vēl nav redzējuši? Es domāju, ka visu. Un visu saprot.

Saprot, piemēram, ka Latvijā politiku taisa ne partijas un ne partijās. Lembergs jau arī ir par kaut ko. Pareizi sakot, viņi zina, ka politika Latvijā aug citos kaktos. Tāpēc jau var sabalsot 500 statistu obligātumu partijām (šeit) un suģestēt “tautu” par “Latviju, par par par, ir par ko balsot, par par par, Latviju, Latviju, Latviju”. Jo tas, viņuprāt, reālo politiku neietekmē.

Es nezinu, kas tieši, kuri tieši un kādā veidā ietekmē Latvijas tagadējo politiku – vai oligarki joprojām “sarunājas” un fasilitē diskusijas savā starpā un ar ievēlētajiem sabiedrības pārstāvjiem ar speciāli iemācīto un čakli praktizēto terminoloģiju. Nezinu, jo tas savukārt man nešķiet svarīgs. Dubļi, mēsli, sūdi ir tas, kas ir jāiztīra un ko nedrīkst pieļaut.

Es domāju un zinu, ka politiku var mainīt idejas. Vēlme ir nepieciešama, misija arī ir ļoti laba lieta, ja vien domāta nopietni. Politiķiem jābūt vizionāriem. Bet idejas – un to izpilde! – ir politikas saturs. Nav ideju, nav arī satura. Ir tikai sarunu platforma.

Idejas ģenerē tie, kas to vēlas. Ne obligāti piemīlīgi. Noteikti ne saviesīgi. Un ne 500 statistu kongresos. Idejas ģenerē domu kalvēs, think tankos. Tieši šo domu mēsesamparieši jau nav atbalstījuši sēžot Saeimā.

Šo iespēju viņi jau ir palaiduši garām. Redzēs, kāda būs partija. Lai gan… Jau tagad diezgan droši var pateikt. Saeimā visticamāk netiks. Bet ja pat tiktu, būtu gatava visvisādiem kompromisiem, būtu tāda pati neizlemīgā čamma atslēgas reformu jautājumos, kā tagadējā koalīcija, nestātos pretī visādiem brīnumiem – lielākām prezidenta pilnvarām, nepolitiskiem premjeriem un ministriem. Kas zin, varbūt arī tikpat lojāli sēstos pie galda “sarunāties” ar oligarkiem viņu valodā – a kā citādi ta?

Liberālā niša Latvijas politika paliks tukša, ja vien Attīstība nebūs attīstījušies no autiņiem un izbrandojusies ārā no muļķīgā nosaukuma, piemēram.

Jā, ar nosaukumiem sab’iski politiskām iniciatīvām Latvijā nesokas…

Vēl par šo tēmu:
Kāzu liberāļi jauno kāzu gaidās?
Partijas. Statistu sadzīšana nelīdz
Latvijā apkaro demokrātiju
Paldies, Levita kungs!
Apaļā nulle. Labāku Latviju gaidiet pa televizoru
Likumam nav jāregulē biedru skaits partijās
Ko es vēl rakstīju par tēmu “liberālā partija”