Matthew Kott (šodien Facebookā):
Dimitrijs, man iestājies kārtējais izmisums par politisko situāciju LV. Atkal uzskatu, vēlētājiem šoreiz Saeimas vēlēšanās būs “choiceless choice” (termins Holokausta pētniecībā, ar ko apzīmē situāciju, kad upuri nonāk morālā un eksistenciālā bezizejā). Vai ir kāds padoms, par ko liberāls cilvēks varēs balsot šoruden, saglabājot kaut cik tīru sirdsapziņu?
No vienas puses es, protams, neesmu sajūsmā par elektroenerģijas tirgus neatvēršanu, jo tas liecina tikai par to, ka reforma netika pārdomāta un attīstības scenāriji netika izvērtēti. Tas pats ar skolu reformu. Galvenais ir, ka ne no tagadējām un no iepriekšējām kļūdām netiek izdarīti politiski secinājumi un valsti turpina vadīt tie paši losers, kurus mēs paši ieceļam amatos.
No otras puses tiek ņemta vērā kritika attiecībā uz “valstsnācijas” radikālo graujošo potenciālu un kategorisko nepieņemamību. Tas, es ceru, varētu nozīmēt, ka Vienotība nav mirusi kā think tank, kā domājošo cilvēku grupa. Es ceru, ka Vienotība klausās un ir vērsta uz Latviju, vēlētāju, sabiedrību un tās jautājumiem, pat ja tai, tāpat kā, piem., Saskaņai vai ZZS, ir arī kādi ārējie ne-Rietumu vai oligarchiskie ietekmes centri.
Ļoti iespējams, ka es tomēr apdomāšu iespēju balsot par Vienotību, ja redzēšu, ka domājošais sektors Vienotībā spēj ietekmēt tās izvēles. Galu galā Reformu partijas cilvēku piesliešanās Vienotībai vieš zināmu optimismu, jo, spriežot loģiski, RP cilvēkiem vajadzētu justies vairāk mājās tieši Vienotības domājošajā spārnā.
Neiet balsot arī ir izvēle, ja tā ir pozīcija. Taču jautājums ir, ko mēs panākam, pietiekami maigi kritizējot eliti un tomēr balsojot par tiem pašiem cilvēkiem “choiceless choice” situācijā?
Tikai to, ka pie varas paliek tie paši cilvēki, tie paši losers, kuri nejūtas spiesti celt savas darbības kvalitāti. Tas ir tikai nedaudz labāk, nekā tad, ja pie varas līderpozīcijās atrastos NA, ZZS vai Saskaņa. Atsakoties balsot, mēs panāksim tieši to, kas ir sliktāks par patreizējo situāciju. To nedrīkst pieļaut.
Vispareizākā atbilde ir, ka jāatrod vai jārada ietekmes veidi.
Diemžēl nevar būt ne runas par liberāļu pašu partiju. Tādas partijas Latvijā nav un … Nē, es par to negribu runāt. Liberālim Latvijā laikam nekad nebūs, par ko balsot bez sirdsapziņas pārmetumiem.
2 thoughts on “Par ko liberāls cilvēks varēs balsot šoruden, saglabājot kaut cik tīru sirdsapziņu?”
Lietuvā liberāļiem ir sava vieta politiskajā spektrā un tie ir pārstāvēti parlamentā. Vācijā tie pēdējās vēlēšanās no parlamenta izkrita. Tā ka liberāļiem iet dažādi gan vecajā, gan jaunajā Eiropā. Tomēr Latvijas politisko partiju spektrs kļūtu pilnvērtīgāks, ja arī Latvijā būtu sava liberālā partija, arī ja tā nepārvar 5% barjeru. Iespējams, ka būtu vajadzīgas pat divas liberālas partijas – viena nacionāli orientēta, t.i., tāda, kurai Latvijas latviskums ir svarīgs, kuras ciena latviešu un Latvijas vēsturiskās saknes, un otra, kurai tas nav svarīgi, un kurai vienalga, kādā valodā te runā un kāda kultūra te dominē. Abas pārstāvētu zināmu pilsoņu daļu. Un vēlēšanu rezultāti parādītu to reālo ietekmi.
Par to, ka Lietuvā ir Liberāļu savienība, esmu dzirdējis, bet par pašu partiju neko nezinu. Taču nedaudz \”asumējot\”, es neko īpašu no tās negaidītu. Pirmkārt, es negaidītu to, ka tā tiešām pārstāv liberālo domāšanu. Tā visticamāk ir oportunistu grupa, kas ir piesavinājusi kādu skaidru ideoloģisku apzīmējumu. Kāpēc liberāļu partiju nav ne Latvijā, ne Igaunijā, ne pat Somijā? Kāpēc tās parasti ir ļoti mazas attīstītajās demokrātijās? Es domāju, iemeslu ir ļoti daudz. Gan tas, ka liberālisms nav savienojams ar melīgo populismu, kas ir post-totalitārās politiskās ainavas neatņemama sastāvdaļa. Gan tas, ka liberāļi ir patstāvīgi ļaudis un nelabprāt darbojas politikā un apvienojas partijās. Gan tas, ka liberālisma politiskā prakse kādā konkrētā izpildījumā varētu arī nebūt tik kvalitatīva, varētu pat diskreditēt liberāļus, jo pārstāvēt liberālismu politikā ir ļoti liels izaicinājums un pārbaudījums. Veidot partiju ar domu, ka tā nepārvarēs vēlēšanu slieksni, nav tā labākā motivācija. Un patiesībā ir nepareizs sākums. Es ticu tam, ka politikā ir vērts iet tikai tad, ja ir apņēmība uzņemties politisko atbildību par valsts pārvaldi vai kādu konkrētu nozari. Ja tam ir gan gatavība, gan skaidri priekšstati un idejas, gan resursi.Un es nebūtu liberālis, ja es palaistu garām pieļāvumu par to, ka liberāļi varētu būt segregēti divās partijās – traibālistu un \”nacionālnodēvēju\” (putiniskajā terminoloģijā). Tas ir absolūti un galīgi nepieņemami, tas ir pret paša liberālisma idejiskajiem pamatiem, pret liberāļa dabu. Liberāļa uzskati ir daudz sarežģītāki par \”saknēm\”. Traibālistu \”liberālā\” partija ir tas izsmiekls, kas diskreditētu savu nosaukumu vēlētāju acīs. Latvijā nav nekādas vajadzības pēc vēl vienas \”sakņu\” partijas – var iestāties VL vai lindermaniešos, piemēram.