Bija un joprojām ir labas ziņas par iziešanu no vīrusa izraisītā “pārreakcijas” šoka. Bet ir arī sliktas ziņas. Abioloģiskās ziņas. Ziņas, kas nav par vīrusa nodarīto postu, bet par to, ko dara cilvēki pandēmijas var šķietami pandēmijas sakarā.
Čechija plāno neatvērt robežas vēl gadu. Ļoti negribētos par to spekulēt. Piemēram, apšaubīt, ka vēl tikai uz gadu vai sākt apspēlēt minējumus par jauntotalitāru valsti Centrāleiropā. Tam es neticu. Vēl jo vairāk es uzskatu, ka nekādu gadu Čechija izolācijā nebūs (neizturēs – te es laikam atļaušos paspekulēt).
Nav pārsteidzoši, ka kāds mēģina pamarodierēt (no vārda marodieris) un pasūkt vēl nedaudz lētās krīzes asinis politiskos nolūkos, pagarinot krīzes ierobežojumus. Nav pārsteidzoši, ka ja pagarina, tad pagarina ierobežojumus, kas attiecas tieši uz cilvēku/indivīdu brīvo kustību, tai skaitā pāri robežām.
Jāsaka, ka man personīgi nešķiet pārsteidzošs arī tas, ka pagarināt mēģinās tieši šo visnotaļ politisko, ārišķīgo un no vīrusa izplatīšanas viedokļa bezjēdzīgo ierobežojumu – valsts robežu aizvēršanu.
Varbūt tas vēl nav ne totalitārisms, ne pat autoritārisms, lai gan pagātnes recidīvi te pilnīgi noteikti lien ārā. Bet visdrīzāk tas ir tikai nevajadzīgais policejiskums – ierobežot ierobežošanas nolūkos.
Varbūt tā ir tāda “nevainīga” nostalģiskā kaprīze atgriezties nu kaut uz mēnesi, uz gadu, uz … pirms-EU “paradīzē”, jeb drīzāk tās simulācijā. Vai arī agrāku laiku “paradīzē”, kad visas robežas bija hermētiskas un visur bija vajadzīgas atļaujas, dokumenti, papīri, paraksti un zīmogi. Kas cilvēkus, kas mēģināja šķērsot robežu bez visiem zīmogiem šāva uz vietas. Jo būtībā tā sauktā EU skepse bijušajās posttotalitārisma valstīs nav nekas cits kā šīs nostalģijas – pēc koncentrācijas lēģera – otrā seja.
Pārsteidz, ka šādas domāšanas, jeb policejiskuma ideoloģijas, piekritēju priekšējās rindās ir Čechija.
Var jau būt vēl, ka tā ir zināma “pīle”, jo nāk no bēdīgi slavenā, “pretrunīgā” šīs valsts prezidenta, Miloša Zemana. Interesanti ir izlasīt tās ziņas tekstu līdz galam, lai nedaudz ieietu “iekšpolitiskā” kontekstā sakarā ar Zemana kungu. Tā ka vēl ir cerība, ka tā ir Miloša Zemana tīri individuālā “pārreakcija”. Un pat ja tā nav “pīle”, spriežot no tā, kā Čechijas sabiedrība spēj reaģēt uz savu politiķu rīcību – atcerieties milzīgās demonstrācijas protestējot pret korumpēto premjerministru, kurš, gan, tiesa, nav demisionējis, – var arī cerēt, ka sabiedrība liks pārskatīt neadekvātos lēmumus.
Bet labās ziņas turpina nākt un par to es personīgi pateicos tiem, kas domā, kā atgriezties pie normālās dzīves, nevis to turpināt ierobežot. Austrjai ir ekonomikas atdzīvināšanas plāns. Vācija šodien atļauj mazajiem veikaliem atsākt darbu, kamēr skolas un pārējie mazie biznesi atgriežas pie dzīves maija sākumā.