 |
|
Latvijas iedzīvotāju struktūra. Avots: csb.lv
|
Vīriešu kļūst mazāk par sievietēm Latvijas iedzīvotāju struktūrā tieši šajā vecumgrupā – 35-39 gadi. Iepriekšējā grupā – 30-34 gadi – vīriešu ir gandrīz jau par vienu procentpunktu mazāk, nekā visās jaunākās vecumgrupās. Ratio augstākās grupās jau izskatās pēc lielas daļas cilvēku negribēšanas dzīvot. Vienkārši salīdziniet ar vecumu struktūru Ziemeļvalstīs, kur vīriešu ir vairāk par sievietēm (mēs taču zinām, ka vīriešu vienkārši vairāk dzimst, vai nē) ir vismaz līdz 60-64 gadiem.
Tur augšā ir padomju Latvija, nelaimīga, apjukusi, pieradusi neplānot savu dzīvi. Tai Latvijai valsts maksā „pensiju” pabalstus, ko budžetā iemaksā strādājošie. Tur, diemžēl, vairs neko padarīt nevar. Diez vai Latvija varēs tuvākajos 10 gados atļauties izmaksāt daudz lielākus pabalstus un nodrošināt daudz labākus ārstnieciskos pakalpojumus šai grupai. Vecāki var cerēt tikai uz saviem strādājošiem bērniem.
Bet arī bērni, tie 30-gadnieki (jau nerunājot par 40-gadniekiem), kuru paaudzes vīrieši sāk izjust „nogurumu” no dzīves, arī ir liela problēma. Ja cilvēki aiziet no tirgus, no ģimenes, no sabiedrības, no dzīves jau tik „nevainīgā” vecumā, tad problēma ir viņu bērnībā, skolā, vecākos.
Izglītība, skola. Atkal un atkal. Problēma ir izglītībā – pirmkārt, skolā, kur cilvēks gūst savu pirmo socializācijas pieredzi. Tā izglītības sistēma Latvijā ir jāmaina tik radikāli, kā Saakashvili reformēja savu policiju – visus līdz pēdējam atlaida no darba un pieņēma jaunus. Atdzīvināt organismu kardināli – nomainīt asinis.
 |
|
Iedzīvotāju vecumu struktūrā Ziemeļeiropas valstīs
|
Protams, pat policijā to tā nevar izdarīt vienā piegājienā. Izglītībā, kur kvalifikācija ir satura otrā puse, tas ir izslēgts… Bet satura vērtību puse jau ir nozaudēta. Par kādām vērtībām var būt runā, ja, izejot no skolas, cilvēks īsti neredz ne savu vietu dzīvē, ne viņam ir ambīcijas gūt jaunas zināšanas un panākumus, ne viņu interesē paša nākotne, kā rezultātā viņš desmit gadu laikā sevi nobeidz.
Tas patiesībā ir spriedums Latvijas skolai. Bez radikālām izglītības sistēmas reformām Latvija iztikt nevar.
Piezīme: vīriešu ātrāka aiziešana no dzīves pēc pensionēšanas Ziemeļvalstīs diezgan lielā mērā ir saistīta ar to pašu formālās pensionēšanas vecumu. Cilvēki vairāk vai mazāk dramatiski izjūt to, ka vairs nav pieprasīti darba tirgū, nevar tikt galā ar „nevajadzības” sajūtu. Esmu pārliecināts, ka pensionēšanas vecuma paaugstināšana vai elastīgāka pielāgošana individuāliem apstākļiem, palīdzētu daudziem vēl ilgāk turpināt laimīgu dzīvi, nesaslimt un pat glābtu dzīvības.
