Visu cieņu Valda Dombrovska lēmumam uzņemties atbilidību par traģēdiju. Jaunā realitāte rada jaunu politiku. Es ceru, ka tas ir tas, kas ir noticis ar Latvijas sabiedrību pēdējo pāris dienu laikā. Politiķiem jāspēj parādīt sabiedrībai, ka viņi to redz, ka viņi mācās, lai nezaudētu uzticību – sabiedrības uzticību viņiem kā līderiem, neatkarīgi no formālā amata. Dombrovskis […]
Jauna realitāte? Jauna politika? Read More »
Turpinājums. Iepriekšējās daļas: Dalība, klases, jautājumi un balles Kopaina Klašu nostāja katrā jautājumā Klasei 2 es gribētu pievērst īpašu uzmanību, lai gan mana aptauja nedod man iespēju spriest pietiekami objektīvi par šīs klases īsto seju. Klase 2, jeb „neticošie”, Latvijā un visā post-Sovjetijā ir absolūti nospiedošā vairākumā. Kā jau rakstīju, es uzskatu, ka šiem cilvēkiem
Aptauja par vērtībām. Rezultāti: Klase 2, neticošie Read More »
Turpinājums. Iepriekšējās daļas: Dalība, klases, jautājumi un balles Kopaina Tagad par to, kā atbildēja uz atsevišķiem jautājumiem Klase 1, Klase 2 un Klase 3. Ir tikai trīs jautājumi, kur klases pauž radikāli atšķirīgus, zināmā mērā klasiskus, uzskatus – Klase 1 liberālus, Klase 3 konservatīvus un Klase 2 tieši pa vidu. Viedokli visvairāk dalās jautājumos par
Aptauja par vērtībām. Rezultāti: klašu nostāja katrā jautājumā Read More »
Sākums: Dalība, klases, jautājumi un balles Tā kā manā izlasē dominē liberāli noskaņoti indivīdi, arī kopaina rādās diezgan moderna. Visu atbilžu skaitlisko rezultātu vidējais aritmētiskais ir tikai 34% no maksimāli iespējamā vidējā aritmētiskā. 100% atbilstības liecinātu par ekstrēmo konservatīvismu, dziļo tradicionālismu, orientēšanos uz paternālistisku valsti un personas atkarību no varas sabiedrībā, kur morāles vērtību vietu
Aptauja par vērtībām. Rezultāti: kopaina Read More »
Nedēļu saķot no 18. novembra rīkoju aptauju, kuru Twitterī vairākkārt nodēvēju „par vērtībām”, kā arī par to, „kas dzīvē ir svarīgāks”. Uz aptauju mani iedvesmoja Krievijas pētnieku Maguna un Rudneva darbs Дифференциация европейского населения по приверженности ценностям/ рациональности и выживания/ самовыражение, kam pamatā bija liela aptauja, kuru 2008.-2010. gados 43 Eiropas valstīs novadīja starptautiska pētnieku
Aptauja par vērtībām. Rezultāti: dalība, klases, jautājumi un balles Read More »
Interesi par nevienlīdzību Latvijā pēc Re:Baltica publikācijas ir grūti pārvērtēt. Jau pati interese ir solis civilizētākas, humānākas, liberālākas, cilvēkam draudzīgākas sabiedrības un to apkalpojošās valsts virzienā. Nedaudz jau rakstīju par nevienlīdzību: Equality in Latvia. Start in the mud. Ienākumu atšķirībai ir, protams, ekonomiski, politiski un morāli cēloņi. Ekonomika, politika un morāle Ekonomika ir reālā dzīvē,
Kāpēc Latvija zaudē cīņā par latvieti globālajā tirgū? Read More »
Jo godīgāk tiek sadalīta nodokļu nauda, jo kvēlāk varas ļaudis grib, lai par to uzzina sabiedrība. Un, skaidrs, otrādi. 12. oktobra Krustpunktā noskanēja sižets par Rīgas Domes ieguldījumiem Briežu dārzā, jauku vietiņu kaut kur pie Ogres, kur audzē, skaidrs, briežus it kā izrādīšanai bērniem, visādiem interesentiem, nu it kā. Bet patiesībā briežus Rīgas Domes Briežu
Kāpēc es uzskatu, ka Latvijai jāizvēlas ziemeļvalstu sociāli politiskais un sociāli ekonomiskais modelis? Tāpēc ka tā ir jau gatava sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstības vīzija. Acu priekšā ir modeļa iemiesojums, veiksmīgākās valstis pasaulē, otrā jūras krastā, mūsu pašu reģionā, atklātās, draudzīgās sabiedrības, ņem un mācies. Ziemeļvalstu vecmodīgais sociāldemokrātiskais labklājības valsts modelis – pat ja mēs
Cik ilgi vēl Latvija augs kokos? Par ziemeļvalstu modeļa piemērotību Latvijai Read More »
Turpinu par pensijas vecuma pacelšanu. Atbildu uz Strādājošās komentāru pēc iepriekšējāieraksta. Strādājošā (saīsināti): Nodokļus maksā, “rupji” runājot, tāpēc, ka tic sociālajam kontraktam. Jo švakāka ticība, jo sliktāk maksā. Nepiekrītu, ka darbinieka interese ir uzturēties tirgū pēc iespējas ilgāk. Pensionēšanās vecuma palielināšana liek katram bažīties, vai tikai šis punkts neiestāsies pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas. Šaubos arī,
Pensijas vecums jāpaceļ un nodokļi ir jāmaksā. Es „neuzticos”, tāpēc es zogu Read More »
Atgriežoties pie partiju sistēmas Dānijā – tāda sistēma acīmredzami nodrošina reālās balsstiesības mazākumam. Ar to, ka vairākums vienmēr apmēram vienādās devās balso par lielākajām partijām, tiek nodrošināta nacionālās politikas pārmantojamība un, ja pārmaiņām jānotiek, pārmaiņu šoka absorbcija. Bet pats galvenais, šī it kā „divu partiju” sistēma ļauj realizēties pašai demokrātijai – ļauj mazākumam, visā tā
Latvijas partijām jāmirst. Vēl nedaudz par Dāniju Read More »
